1 diena Tamperē

Visu vasaru neatstāja skumjas nolemtības pilna apziņa, ka atvaļinājums nespīd un kāds tālāks izbrauciens – vēl jo mazāk. Un vēl sīkais visu laiku nīd – gribu lidot, gribu lidot…

Uznāca luste īsam ceļojumam ar nelielu pārlidojumu, bet tā, lai arī viņā galā bērnam būtu interesanti. Veru vaļā Ryanair mājas lapu, un ak, mī un žē – vajadzīgajā datumā biļetes cena uz Tamperi – 0,00Ls. Zvans draudzenei, un pēc brīža jau iegādāju 4 biļetes. Protams, ka maksāt nākas ne tikai lidostas nodokli, bet vēl visādus brīnumus, ko apķērīgie īri izdomājuši, tomēr nav tik traki. Tūlīt draudzene ķeras arī pie viesnīcas rezervēšanas, hosteļi pārpildīti, viens likvidēts, tomēr paveicas atrast viesnīcu Viktorija, pilsētas centrā, 2km no mūsu galamērķa – atrakciju parka. Atliek tikai gaidīt 16.augusta novakari. Bērniem par paredzēto pasākumu izstāstām tikai dažas dienas pirms tā, citādi mēnesi klausīties „nu cik ilgi vēl, kāpēc ne šodien?” utt. nebūtu jauki.

Nedaudz pagūstam izbaudīt Rīgas svētku noskaņu un aktivitātes, bet tad, 16.augusta pēcpusdienā iemetam mugursomā pāris lietas, bez kā galīgi nevar iztikt 1 diennakti, un 17:30 esam Rīgas lidostā. Visi iespējamie laika ziņu saiti deklarē, ka Tamperē būs apmācies laiks, taču silts un bez lietus. Paredzētā 1 stundas un 5 minūšu lidojuma vietā lidojam knapi 45 minūtes. Lidmašīna – 200 vietīgais ‘Boings’ – pilna ar mājās braucošiem somiem, daļa mierīgi, bet daļa – daudz ņēmuši un labi salāpījušies, trokšņainas vecmeitu ballītes dalībnieces ieskaitot.

Tā nu nokļūstam palielā šķūnī, ko sauc par Tamperes lidostas 2.terminālu. Jau savlaicīgi esam noskaidrojušas, ka vislētāk un ērtāk nokļūt uz Tamperes centru var ar 61.maršruta autobusu, kam galapunkts ir pie lidostas 1.termināla (dabā – tāds pats šķūnis). Līst draņķīgs sīks lietutiņš, gaisa temperatūra +13 grādi. Pārbēgam uz 1.terminālu un kopā ar vēl vienu latvieti un viņas sīci pacietīgi sagaidām busu. Tas mūs līgani, 15 minūšu laikā nogādā Tamperes centrā, 2 kvartālu attālumā no viesnīcas. Vviesnīcā viss ir vislabākajā kārtībā, konstatējam, ka nemaz tik slapji un nosaluši neesam, paēdam vieglas vakariņas un saldā miedziņā nočučam līdz pat rītam.

Rīts atnāk pelēks un nomācies. Lietu nemana, bet no saviem 6 stāva augstumiem uzmanīgāk vērojot peļķi uz restorāna jumta, ir novērojama tāda kā aizdomīga ūdens ņirbēšana… Paēdam lieliskas brokastis, pat sīkie atrod kaut ko savai gaumei un vēlmēm atbilstošu. Izrakstāmies no viesnīcas. Nezin kādu apsvērumu dēļ mūsu rēķins ir mazāks nekā iepriekš rezervācijas apstiprinājuma e-mailā norādīts… 89,-Eur par visiem kopā. Tas priecē. Sāk līt. Sapaunāju bērnu savā plēvmētelī. Draudzene ar bērnu arī satuntulējas. Izejam. Lietus vairs nelīst. Par cik Sarkanniemi parks tiek atvērts tikai pl.12:00, mums ir ļoti daudz laika pastaigām un pilsētas apskatei. Ir doma arī iepirkt bērnam savu lietusmēteli. Ir visiem zināma lieta, ka ceļojumos jāņem līdzi pēc iespējas mazāk drēbju, pēc iespējas vairāk naudas, jo visu tak var nopirkt. Te gan izrādās, ka svētdienu rītos šis likums nedarbojas. Gluži tāpat kā atrakciju parks, arī visi veikali Tamperē svētdienās strādā no pl.12:00 līdz 18:00. Tā nu izpētījušas pilsētas plānu un konstatējušas, ka te ģeogrāfija ir elementāra, lēnā solī dodamies vajadzīgajā virzienā, paturot prātā piefiksēt, kur vistuvāk atrakciju parkam var iekāpt 61.autobusā, jo jādomā taču arī par nokļūšanu atpakaļ lidostā. Apskatījām vienu jauku parku pie kanāla, kas savieno 2 lielus ezerus (bērni tajā pat ieraudzīja noslīcinātu mobilo telefonu Nokia – tātad ūdens tiešām dzidrs.) Vēl mūs ļoti iepriecināja daudzie apstādījumi pie Tamperes pašvaldības ēkas un vecās baznīcas. Uztaisījām fotosesijas pie vairākām skulptūrām un Aleksandra baznīcas (nu gluži kā mūsu Ģertrūdes baznīca). Kaut kā lēnā garā plivinoties, pie Sarkanniemi bijām nonākuši vēl treknas 15 minūtes pirms tā atvēršanas.

Tiem, kam interesē izmaksas, uzreiz varu pateikt, ka izdevīgāk atrakciju parkam pirkt kopējo biļeti par 30,-Eur personai (ja bērns vēl nav sasniedzis 120cm, 25,-Eur), jo citādi par ieeju parkā vien noplēš 7,-Eur (varētu teikt, tualešu izmantošanas nodoklis), bet pie katras atrakcijas tad jāpērk atsevišķa biļete par 5,-Eur. Pa dienu tāpat simtnieks salasītos… Tomēr uzreiz jāatzīmē, ka arī par šo, pilno cenu, atsevišķas atrakcijas ir liegtas bērniem, kas nav paguvuši sasniegt maģiskos 140 auguma centimetrus… Bet, ja skatāmies lielos vilcienos, šis atrakciju un izklaides parks ir patiešām lielisks. Tajā atrodamas atbilstošas izklaides jebkura vecuma bērniem un lielajiem. Tāpat parka teritorijā ir gan neliels ZOO, gan delfinārijs, akvāriji, planetārijs un pat mākslas muzejs. Taču galvenais, kas piesaista skatu no jebkuras puses apkārtnē, ir 1971.gadā uzbūvētais skatu tornis, kurā atrodošais restorāns ir izvietots 124 m augstumā no zemes. Lifts tajā joņo ar ātrumu 6m/sekundē. Skats, kas paveras no tā uz visām pusēm, ir lielisks pat tik pelēkā dienā, kāda bija 17.augusts…

Nekādā gadījumā nesākšu izklāstīt, kādas bija pašas atrakcijas, bet gribu tik ieteikt vienu, brauciens ar ‘baļķi’ pa upi bija super! Beidzot parkā iegādājāmies arī jaunus lietusmētelīšus, ko pirms peldošā baļķa atrakcijas tālredzīgi uzvilkām. Lietutiņš uzpilēja vēl pāris reižu visas dienas garumā, bet kaut kā tai Vēja Mātei izdevās noturēties pretī vilinājumam mūs kārtīgi izmērcēt…

Pl.18:25 no galapunkta iziet 61.autobuss, attiecīgi, vistuvāk Sarkanniemi tas ir jau 18:27, turpat, kur Aleksandra baznīca. Uz to ir jāpaspēj, lai divatā ar bērnu uz lidostu nokļūtu par nieka 4,10Eur (4,- Eur vienam pieaugušajam). Šoreiz lidmašīnā bija milzum daudz mājās braucoši latvieši. Iereibušus nemanīju.

Noderīga informācija: www.sarkanniemi.fi – parka mājaslapa;

http://www.paunu.fi/pdf/Airport_kesa08.pdf – 61.autobusa kustības saraksts;

www.tampere.fi – daudzkas noderīgs par pilsētu.

Šī raksta autors ir lietotājs imanta1 no iepriekšējās mājas lapas versijas.


Posted in Piedzīvojumu stāsti and tagged , , ,