Atbalss no nakts ekspedīcijas “Reņģe – Ezere” (caur Mažeiķiem?)

Laikam šādi varētu raksturot nelielo piedzīvojumu divu dienu garumā, kas iesākās sestdienas rītā ap 6 no rīta smile un beidzāt svētdienas vakarā ap 22:00

🙂

Godīgi viss sākās jau iepriekšējā vakarā un dienā, bet tas bija ļoti minimāli tākā to neskaitīsim smile naktī gulētās labākajā gadījumā 4 h (Jānis, tas vispār traks – gulēja vēl mazāk) un Rīts… agrs rīts ap 5:30 un 6:00 pamošanās smile šoreiz dr.lv palīdz biggrin redz sanāca man uzrakstīt vēstuli naktī un tās laiks ir 01:43 – tātad gulēt aizgāju ap 1:50 un pamodos – vēstule pirmā ko sūtīju 05:41 biggrin un skype zina Jānim ar tekstu “Dzīvs?” ir 5:39 tātad pamodos kaut kur 5:35 jā un atpakaļ kojās biju ap 22:10, 22:30 +/- sanāk 41h smile un tas laikam visprecīzāk raksturo šo trako gājienu smile ok, pietiks te bārstīt skaitļus un faktus. sāksim ar visu pēc kārtas 🙂

Tā kārtīgā diena sākās ap 6:50, kad Jānis atnāca pie manis un lai gan dežurante bija nedaudz neapmierināta, bet tomēr atļāva nedaudz Jānim uzkavēties. Sakārtojām somu pilsētas iekarošanai un devāmies ceļā. Jā Mūsu pirmais darbs bija izbraukāt pilsētu – Bolderāja, Vakarbuļļi (netālu no Rītabuļliem) un Baloži, Zaķusala, Bastejkalns, Ķīpsala un vēl kaudze nenosauktu vietu… smile kur aizbraucām, aizgājām, apstājāmies smile (pa dienu es un Jānis nosoļojām savus 20 Km)

Bet tas bij tikai sākums…

Nonākuši atpakaļ kojās – gribējām vēl pārliecināties, ka ar busu laikiem viss ir ok, tad arī sekoja pārsteigums. No Ezeres buss uz Siguldu kursēja turpat 4h vēlāk. un plānotā soļošana Reņģe – Ezere gar upes krastu pa Latvijas/Lietuvas pierobežu ir pārāk ātri izejama. Un tad abiem mums radās trakā doma, nedaudz koriģēt maršrutu un pielikām klāt Mažeiķus. Kas tad sanāca no tā visa turpiniet tik lasīt 🙂

Tātad tas īstais piedzīvojums sākās kad ap 18:30 mēs ieradāmies Stacijā… pa ceļam vēl Jānim saplīsa soma un nācās to nest uz vienu plecu (vilcienā veiksmīgi sadakterēja somu)

Jā… vēl maize un mednieka desiņas rimī – vilciena biļetes kasē… Perons, vagons (vagona gals, kur tās dažas sēdvietas tika iekarots veiksmīgi) ceļabiedri un 19:15 vilciens sāka ceļu un Reņģi.

Ceļš pagāja nemanot, jo vagonā bija vēl trīs jaunieši ar ko atradām kopīgu valodu biggrin dziedot dziesmas… sekojot līdzi hokeja spēlei (telefoniski) PALDIES Oskaram, par to, ka ceļā uz staciju un ceļā uz Reņģi viņš sūtīja sms un ziņoja par Latvijas spēles rezultātu. Jā pafanojām smile Un, protams, neizpalika vilcienā nu jau par tradīciju kļuvušā dejošana… šoreiz parādīju dažus salsas soļus un vēl, protamsciti, vēl dejoja valsi (šoreiz tas nebiju es) un sazin ko vēl. Jā bija arī dziesmas, kas mums vareni labi sanāca biggrin un jā… foršā konduktore, kas man un Normunam uzlika radziņus, kad taisīja vagonam logus ciet biggrin Protams jautri bija arī tie trīs jaunieši, ar ko sanāca atrasties vienā vagonā… pateicām mēs viņiem kas mēs esam… kas zin varbūt arī kāds no viņiem izlasīs šo mūsu piedzīvojumu stāstu 🙂

Nonākuši Reņģē (21:38) Katrīna bija sagādājusi aktivitāti – nedaudz pastāstījusi par rakstnieci Irma Grebzde kopīgi izlasījām viņas darbu “Cīņa” – katrs lasot pa vienai rindkopai un tā pa apli. un tad sekoja klaiņošana pa Rubu (Reņģes stacija neatrodas Reņģē, bet gan Rubā) pareizā iziešana cauri Rubai un Reņģes muižas atrašana un arī kaut kādas mistiskas dzirnavas tika atrastas smile un pēc tam līdz Rubai kur mūs sagaidīja pagrieziens uz sliedēm. Interesanti ka Rubā visiem šausmīgi patīk dziesma iededzies par Latviju, jo kamēr mēs izgājām tai vienai galvenajai ielai cauri vairākas reizes to dzirdējām….

Nogriezušies uz sliedēm sekoja soļojiens līdz Laižuvai kur iegriezāmies lai apskatītu Baznīcas drupas vai tādu kā uzkalniņu kur bijusi baznīca… interesanta vieta, jo apkārt baznīcas vietai bija žogs ar 13 stabiem – savādiem stabiem. Tur nedaudz pasēdējuši devāmies tālāk pa sliedēm līdz Mažeiķiem.

Ceļš bija garš, un sliedes mēs neredzējām – jā sliedes mēs redzējām tik līdz Latvijas robežai, jo tālāk Lietuvieši it kā atjauno sliežu ceļu… interesanta tā atjaunošana, jo nekas par to neliecināja. Pa sliedēm ejot mēs paspējām viskaut ko sarunāt spēlējām spēli un krāmējām kuģi dažādas lietas… kas sākās uz burta ‘V’ pirms tam divi aktīvi trakie krāmēja kuģī lietas uz burtu “F” tā beigās pat nemanot nonācām līdz pārbrauktuvei, kas bija vairs tikai 5km no Mažeiķiem (pagrieziena punkts mūsu ceļā…) apsēdāmies un tad notika TAS biggrin (bijām tur ap 5)

Pie mums piebrauca policija. izkāpa un nāca pie mums (tajās dažās sekundēs kas pagāja paspēju izdomāt vairākas lietas, kas nu būs – pirmā nu tad beidzot varēšu parādīt pasi, bet nekā) spēruši dažus soļus sekoja kaut kas lietuviski – Katrīna kaut ko atbildēja lietuviski un jā beigu beigās runa bija par to, vai mēs neesam no tās mašīnas, kas apgāzusies uz jumta, “Nē neesam” atbildam krieviski un Katrīna lietuviski un pasakam vēl, ka nākam no LV pa sliedēm… nu jā prasīja vai neesam kaut ko redzējuši uz atbildes, ka nē viņi atvadījās un devās prom pie mašīnas. Neilgi pasēdējuši devāmies uz Mažeiķu stacijas pusi, nu jau pa ceļu redzējām arī to auto, kas bija uzmeties uz jumta un jā… vēl nobrīnījāmies, ka neko neesam dzirdējuši… ko lai saka… tā notiek… garām paskrēja vēl 3 “ātro” mašīnas (3 no 4 ko mēs dienas gaitā redzējām) kamēr mēs gājām uz staciju.

Nonākuši stacijā konstatējām ka viņiem tur ir tik tāda maziņa pietura bet visnotaļ labi iekārtots perons… atbrauca arī vilciens – tās visnotaļ jocīgs. Un tad jau arī turpinājām ceļu uz Auteni. nonākuši tur bijām pārsteigti ka tik samērā lielā pilsētā ir tik maza autoosta. Tur nosēdējām vairākas stundas… tā teikt vajadzēja atvilkt elpu pēc veiksmīgi pievarētiem 30 km 🙂

Nedaudz atpūtušies, sagaidījuši, kad atvērsies veikals ap 8 devāmies tālāk. Tad nu iekarojām vietējo Maximu – meitenes nopirka vēl loterijas biļeti pa 50 centiem biggrin vinnēja Katrīna ar 50 centus otrajā reizē 1 Litu biggrin bet tas bija dienas otrā daļā. nu jā devāmies uz parku, autenē bijām jau atvilkuši elpu un nogurums bija diezgan mazs biggrin cik nu liels tas nogurums var būt pēc tikai 30 km nosoļošanas smile nu jā devāmies uz parku vienīgais lielais parks, kas bija Mažeiķos, bet TIK nesakopts… brr… pa ceļam vēl paspējām safotografēties, meitenes abas pat uztaisīja bildi tirgū – redz viņam nekad nav bijusi bilde tirgū 😀

Nonākuši parkā to arī iekarojām uz ilgāku laiku, tur bija jauks stadions un jaukas tribīnes, kas mums ļoti iepatīkās 🙂

Pasauļojāmies, pagulējām… padejojām biggrin (jau atkal) parunājām ar lietuviešu diedelniekiem biggrin nu tā teikt atpūta pēc pilnas klapes biggrin un bija jau spēks atkal turpināt ceļu – tālāk gājām uz Super Neto – gribējās redzēt kas tur ir… un uzpildīties, ok galamērķis bija Venta, kas atradās pa ceļam Superneto, vai pareizāk būtu teikt otrādi biggrin Superneto bija pa ceļam līdz Ventai smile Netālu no Super neto bija arī kartē neatzīmēta baznīca (vadījāmies pēc Jāņa līdzpaņemtā Lietuvas autoceļu atlanta) Baznīca bija liela un diezgan iespaidīga… nu jā kā jau teicu, sapirkuši šo to Super neto devāmies uz Ventu – skaisti – un arī kaut kas līdzīgs maziņai rumbai arī tur bija, cilvēki jau bradāja/peldējās pa ūdeņiem… nu pilnīgi pašiem gribējās lekt iekšā smile tā nu bikiņ safotografējušies devāmies tālāk uz mūsu galapunktu Ezeri. Pa šoseju ejot ceļš pagāja nemanot… protams ar dziesmām un interesantām sarunām smile izgājām vēl cauri Buknaičiem (Buknaičiai) un tad pāri robežupītei smile Vadaikstei smile un bijām Ezerē tur kādu stundiņu nosēdējām… aizgājām kārtējo reizi līdz veikalam biggrin un sagaidījām busu(ap- 18:52)… arī šoreiz ceļš pagāja nemanot, jo vienā mirklī bija atlūziens biggrin kolektīvais atlūziens biggrin pēc pavisam maza laika… nezinu cik, jo laika izjūta bija zudusi biggrin nonācām Saldū kur aizčāpoju līdz rimī izņemt naudu un satiku Saldus diedelnieku – nolasīju viņam īso kursu par to, ka lai neprasa citiem naudu aliņam, bet lai strādā tad būs nauda aliņam smile nu jā. Ko tur vairāk lai saka… busu sagaidījuši… lecām viņā iekša un devāmies ceļā uz mājām… 21:45 kaut kur buss iebrauca Rīgā… šīs divas stundas ko pavadīju ceļā nesanāca gulēt, jo nogurums bija kaut kur pagaisis… vismaz miega smile un miegs īpaši arī nenāca, jo bija interesanta saruna smile tā nu nonākuši Rīgā atvadījāmies un devāmies kur nu kurais…

kopējā bilance km? vai tiešām to gribat dzirdēt?

pirmajā lielajā piegājienā līdz Mažeiķu autoostai bija 30 km…

un tālākais ceļš piestādīja tam visam klāt vismaz 21 km + vēl gabali ko katrs veica individuāli (citiem vēl dejošana) 😀

Tātad visi kopīgi veicām 51 km smile no pulkstens 21:38 – 17:00 aptuveni 19h

Plus vēl man ceļš līdz kojām un dienas izklaides ar Jāni… (papildus soļošana, Ezerē un Saldū) ko lai saka… sākumā pieminētajās 41h kur praktiski gulēts netika, ja neskaita tos dažus miega pārtraukumus, kad savākta enerģija tika smile bet es par gulēšanu saucu tādu lietu, kā gulēšana vairāk kā 30 min un pie tam mīkstā gultā 😀

Tātad 41h tika noieti savi 75 km 🙂

Tajā visā laikā vēl tika neskaitāmi km nobraukti biggrin un kas to vairs saskaitīt var (vispār es zinu kas – Jānis smile )

uh… Tagad atpakaļ Rīgā ar nelielām tulznām uz pēdas, ehh tā ir ja nav piemēroti apavi smile bet ar patīkamu nogurumu un šorīt pat kad 12 gāju uz fakultāti sapratu… eh… es tak pirms 24 h šajā pašā laikā biju Lietuvā, Mažeiķos kaut kādā tur stadionā un gulšņāju tribīnēs 🙂

Super sajūtas un super kompānija 🙂


Posted in Piedzīvojumu stāsti and tagged , , , ,