Individuālais ekipējums dzīvošanai brīvā dabā

Individuālais ekipējums dzīvošanai brīvā dabā

Nils Klints

Āra dzīves apmācību centrs „Pelēkais vilks”

 

Dodoties pārgājienā, uz nometni vai cita veida aktivitātēs, ir nepieciešams individuālais ekipējums, kas atvieglo uzturēšanos āra vidē un palīdz īstenot iecerēto. Šoreiz par individuālo ekipējumu, kas nepieciešams, lai nodrošinātu pilnvērtīgu darbību lauka apstākļos.

Pirms plānojat, kādu ekipējumu ņemt līdzi, svarīgi ievērot vairākus nosacījumus.

1. Vārdu salikumā „individuālais ekipējums” jau ir norādīts, ka tas pieder konkrētai personai, tāpēc būtu svarīgi šīs lietas nedot citu cilvēku lietošanā. Ne jau nenovīdības vai skaudības dēļ. To nosaka elementāra nepieciešamība, jo, iedodot citiem ekipējumu, to tīri nejauši var sabojāt vai pazaudēt. Protams, galējas nepieciešamības gadījumā jūsu ekipējums kādam var ļoti palīdzēt.

2. Svarīgi ir patstāvīgi un regulāri rūpēties par savu ekipējumu, lai tas vienmēr būtu kaujas gatavībā. Praktiski tas nozīmē, ka pēc katras lietošanas reizes tas būtu jāpārbauda, jāveic apkope un nepieciešamības gadījumā jāsalabo. Katra aizmāršība var nepatīkami atspēlēties, esot ārā.

3. Iepriekš nepieciešams aprēķināt, cik ilgu laiku pavadīsiet āra apstākļos, cik cilvēku būs jūsu grupā, kā plānojat gatavot ēst un kā nakšņosiet, cik sver ekipējums – individuālais un kopējais – un cik jums būs jāiet kājām, kādi paredzami laika apstākļi un apvidus. No tā atkarīgs nepieciešamā ekipējuma daudzums, tilpums, veids.

 

Nazis

Mēdz teikt – ka tu esi tikpat ass savā darbībā, cik tavs nazis. Labs, izturīgs nazis ir viens no svarīgākajiem instrumentiem āra dzīvē un tavs visnozīmīgākais sabiedrotais. Āra apstākļos labāk izmantot nesavāžamos nažus, kam ir stipra konstrukcija, jo nazim parasti jāiztur liela slodze (piemēram, skalu plēšana, koku drāšana utt.). Savāžamie naži ātrāk nolietojas, tie ir šaurāki un neērtāki lietošanā. Nazis ir rūpīgi jākopj un jāasina. Pēc lietošanas tas vienmēr jānotīra, lai nav mitrs un netīrs ar smiltīm, ēdiena atliekām u.tml. Nazis jātur makstī. Lai to nepazaudētu vēlams maksti piesiet vai piestiprināt pie jostas. Nazis ar izliekto asmeni un rokturi plaši lietots Skandināvijas ziemeļos un ir īpaši noderīgs ziemas apstākļos, apstrādājot sasalušus vai cietus priekšmetus.

 

Sērkociņi un uguns ieguves ierīces

Lai iegūtu uguni lauka apstākļos, visvienkāršākais veids ir izmantot sērkociņus, otrs – kramu. Sērkociņiem jābūt sausiem, tātad tie jātur hermētiski noslēgtā un neplīstošā iepakojumā. Ikreiz pirms došanās ārā, laikus jāpārbauda sērkociņu daudzums un zēveles kvalitāte.

Krams izmantojams, lietojot arī tikai dabā atrodamos materiālus, turklāt to neietekmē mitrums. Mīnuss – nepieciešams praktizēties tā izmantošanā, lai to varētu lietot ar mierīgu sirdi jebkurā gadalaikā.

 

Iekurs

Iekuram varam sagatavot visu jau iepriekš un paņemt līdzi. Varam arī vākt mežā. Ja iekurs tiek ņemts līdzi, jāpadomā, kā to iesaiņot, lai tas nekļūtu mitrs. Ieteicams ņemt līdzi viegli un ātri uzliesmojošus materiālus: bērza tāsi, sveķainus skaliņus, arī sveci, kas mitrā laikā atvieglos iekuršanu.

 

Kompass

Kompasu ņemiet līdzi tikai tad, ja jūs vai kāds no grupas prot to lietot. Jāievēro kompasa uzglabāšanas nosacījumi – tas nedrīkst atrasties tuvu magnētiskām un elektroniskām iekārtām. Jācenšas to iepakot tā, lai kompasa virsma nenoskrāpētos. Kompass jāiegādājas specializētos tūrisma vai militāru preču veikalos, izvēloties pazīstamu firmu ražojumus un izvairoties no apšaubāmas kvalitātes precēm (piemēram, kompasiem suvenīriem u. tml.).

 

Trauki ēšanai

Līdzi vajadzētu ņemt trauku ēšanai, dzērienam un karoti.Katliņam vai bļodai āra dzīvē ir daudz kas jāiztur… Tātad tam jābūt neplīstošam, ne pārāk smagam, viegli tīrāmam, tādam, kuram var būt saskarsme ar atklātu liesmu. Viens no optimālākajiem variantiem ir redzams attēlā. Dzērienam ērti izmantojamas ir stabilas termokrūzes (ne tādas, kas paredzētas ievietošanai automašīnu vai autobusu glāžu turētājā, jo tām ir sašaurināta apakša), kas aukstumā ilgāku laiku saglabās dzērienu karstu. Noteikti nevajadzētu izvēlēties plastmasas karoti, jo tai parasti nav ilgs mūžs.

 

Zāģis

Zāģis nav vienmēr un visur jāņem līdzi, bet tas atvieglos uzturēšanos ārā. Protams, jāņem vērā, cik liela grupa, cik dienu dzīvosies āra apstākļos. Mūsdienās ir pieejami salīdzinoši viegli un maz vietas aizņemoši zāģi [..]. Ja dodaties uz ilgāku laiku ārā, nepieciešams lielāks zāģis – vai nu divrocis, vai rāmjveida zāģis.

 

Cirvis

Cirvis āra dzīvē ieņem būtisku vietu, jo ir ļoti universāls darbarīks. To var izmantot malkas sagatavošanai; telts mietiņu iedzīšanai (izmantojot cirvja pietu, nevis asmeni, izņemot „Fiskar” firmas ražotos cirvjus); kā nazi; dažādu būvju celšanā u.tml. Ja paredzēts uzturēties āra apstākļos ilgāku laiku un ar lielāku grupu, vēlams izvēlēties lielāku cirvi [..], jo tad darbus paveiksiet ātrāk un vieglāk. Svarīgi izvēlēties atbilstošu virsmu ciršanai.  Noteikti nevajadzētu cirst uz zemes, lai nebojātu asmeni. Neder betona, akmens vai cita pārlieku cieta materiāla virsma. Arī cirvis ir rūpīgi jākopj. To nedrīkst glabāt mitrumā, jāuzrauga vai asmenī nav izcirsti robi, vai kāts stabili turas. Lietojot un transportējot cirvi, ir jāievēro maksimāla drošība.

 

Lukturis

Lukturis ar lielāku vai mazāku intensitāti Latvijas apstākļos ir nepieciešams visu gadu. Vislabāk izvēlēties pieres lukturus (ar elastīga materiāla palīdzību tas ir apliekams ap galvu), jo tad ar abām rokām varēsiet veikt dažādus darbus. Vienmēr līdzi jābūt papildu bateriju komplektam, lai nepaliktu tumsā. Pārbaudiet arī bateriju derīguma termiņu un to darbību pirms došanās ceļā.

 

Kājnieku lāpstiņa

Arī kājnieku lāpstiņu var dēvēt par universālu darbarīku. Attēlā redzamā lāpstiņa ir viegla, stipras konstrukcijas. To var izmantot rakšanai, ēdiena pagatavošanai kā pannu nestandarta situācijās, kā pašaizsardzības līdzekli, arī tualetes bedru rakšanai u.tml. Tātad plašs pielietojums! Ir arī saliekamās lapstas, kuras var nēsāt pie jostas vai uzkabes. Diemžēl pārsvarā tās neattaisno cerības, jo, intensīvi lietojot, lūst savienojuma vietās (izņēmums varētu būt – ASV bruņoto spēku kājnieku lāpstiņas).

 

Sēdeklītis

Otrā pasaules kara laikā vācu snaiperi esot secinājuši, ka ilga sēdēšana uz dažādām neizolētām virsmām ir veselībai kaitīga. Katrs var pagatavot sev nosacītu sēdeklīti, izgriežot taisnstūri (~30 x 40) no vecāka tūrisma paklājiņa. Abās malās iegriež nelielus caurumus, izver tiem cauri platu gumiju un sašuj kopā. Sēdeklītis būs kā apgērba sastāvdaļa, un to nevajadzēs nēsāt rokā.

 

Aptieciņa

Aptieciņā, lai varētu sniegt cietušajam pirmo neatliekamo palīdzību, līdz ierodas mediķi, jābūt: vienreizējās lietošanas cimdu pārim (iepakojumā), saspraužamajai adatai, šķērēm (10 – 14 cm) ar noapaļotiem galiem, diviem trīsstūrveida pārsējiem (96x96x136cm); leikoplastam; dažādu izmēru marles saitēm un kompresēm sterilā iepakojumā; folijas segai; mākslīgās elpināšanas maskai; medicīnisko materiālu lietošanas pamācībai. Nepieciešami arī specifiski, individuālajai lietošanai vajadzīgi medikamenti.

 

Apģērba un ekipējuma labošanas piederumi

Šajā komplektā ir dažādu izmēru adatas, izturīgs diegs (ko var izmantot gan apģērba, gan ekipējuma labošanai), pogas un līme dažādu materiālu virsmu salīmēšanai.

 

 

 

(žurnāla „Tēvijas Sargs” 2009. gada februāra izdevums)


Posted in Padomi and tagged , .

Kas jāzina dzīvošanai brīvā dabā?

Kas jāzina dzīvošanai brīvā dabā?

Nils Klints

Āra dzīves apmācību centrs „Pelēkais vilks”

 

Ekipējums

Cilvēki mūsu valsts teritorijā ir dzīvojuši jau daudzus tūkstošus gadu, tā izveidojusies kopiena, kas gan fiziski, gan morāli, gan psiholoģiski ir ar kopējām iezīmēm un pieredzi. Mūsu senči vienmēr ir bijuši cieši saistīti ar dabu un dabā notiekošajiem procesiem. Tas arī veidojis viņu domāšanas veidu, dzīvošanas tikumus un citas īpašības, kuras nepieciešamas, lai izdzīvotu un spētu radīt pēcnācējus. Pēdējie divi gadsimti mūsu sabiedrībā ir ienesuši kardinālas pārmaiņas. Ir noticis neiedomājams tehnisks progress. Tomēr, apvienojot senču pieredzi un modernās tehnoloģijas, cilvēki arī šodien mācās un izaicina sevi dzīvei āra apstākļos.

Kādēļ tas nepieciešams, ja ir tik ērti būt dzīvoklī, kurā par savu komfortu pat īsti pašam nav jāgādā?Tomēr pietiek notikt kādai lielākai vai mazākai ķibelei, kādam dabas izaicinājumam, kas nepakļaujas cilvēka kontrolei, un daudzas lietas vairs nedarbojas. Un tad esam izbiedēti un ļoti bieši pat rīcībnespējīgi. Piemēram, Latvijai pirms varākiem gadiem pāri gāja orkāns – pazuda elektrība, mediju pieejamība un cita veida sakari, trūka ūdens, nedarbojās apkures sistēmas, kanalizācija, un lielai daļai cilvēku nācās saskarties ar sen aizmirstām lietām un darbībām. Tad arī sākām domāt par zudušām iemaņām, kuras var noderēt jebkurā dzīves situācijā.

 

Ar ko sākšu un par ko runāšu?

Sākšu ar apģērbu un tā izvēli. Šoreiz esmu iecerējis runāt par to, kā ģērbties atbilstoši āra apstākļiem un kāds ir nepieciešamais individuālais ekipējums, kā to lietot dažādos gadalaikos un atbilstošās situācijās, ņemot par pamatu praktisko pieredzi Latvijas apstākļos.

Pirms dodaties ārpus mājas un sākat gatavoties, atbildiet sev uz šādiem jautājumiem, jo tas ietekmēs jūsu izvēli un pašsajūtu, esot brīvā dabā:

  1. ko es plānoju darīt ārā (dzīvot nometnē, doties vairāku dienu pārgājienā vai tikai dažu stundu pastaigā utt);
  2. kurp es došos (kāda būs apkārtne – purvaina pauguraina utt.);
  3. uz cik ilgu laiku;
  4. kāds ārā ir gadalaiks un kādi ir gaidāmie apstākļi;
  5. mani pieejamie resursi.

 

Ģērbšanās kārtās

Esmu pārliecinājies par tā sauktās sīpola metodes praktiskumu mūsu platuma grādos. Tās pamatprincips ir ģērbšanās kārtās. Piemēram, 1. kārta – apakšveļa, 2. kārta – bikses un krekls, 3. kārta – džemperis vai svīteris, 4. kārta – jaka, cepure utt. Vajadzības gadījumā jūs varat ātri novilkt vai uzvilkt papildu ekipējumu atbilstoši darbības veidam, tādējādi pēc iespējas izvairoties no ķermeņa pārkaršanas vai pārmērīgas atdzišanas. Otra svarīga īpašība ir siltuma labāka saglabāšana, jo starp apģērba kārtām veidojas gaisa slānis, kas izolē jūsu ķermeni no aukstuma. Šo metodi labi raksturo arī ziemeļnieku paruna: „Tu sasvīsti – tu mirsti!”

 

Īss vajdzīgā ekipējuma raksturojums

 

Garā apakšveļa

Garā apakšveļa – garas bikses un krekls ar garām piedurknēm – tiek vilkta zem pamatapģērba. Aukstā laikā tā palīdz ķermenim uzturēt siltumu, arī pavadot laiku mazkustībā vai guļot. Apakšveļai jābūt cieši pieguļošai, bet ne apspīlētai, lai tā netraucētu asinsriti. Svarīgi, lai, aktīvi kustoties, apakšveļa pēc iespējas mazāk uzsūktu un saglabātu mitrumu sevī, bet gan novadītu to tālāk. Šādas iespējas piedāvā sintētiski vai daļēji sintētiski materiāli.

Jāievēro, ka apakšveļa, ejot gulēt, obligāti ir jānomaina vai jānovelk, jo dienas laikā tā ir vairāk vai mazāk piesvīdusi. Guļot vēlams izmantot kokvilnas apakšveļu, kas vairāk sildīs.

 

Zeķes

Aukstā laikā kāju kopšanai ir jāpievērš īpaša uzmanība. Tās pēc iespējas ir jātur sausas un tīras, izvairoties no noberzumiem. Ideāls variants ir īpašās tūristu zeķes, kuras ražotāji ir piemērojuši pārgājieniem, sporta aktivitātēm u.c. Ja nav iespējams iegādāties šāda veida zeķes, var kombinēt kokvilnas vai sintētiskās zeķes ar vilnas zeķēm atkarībā no laika apstākļiem. Kokvilnas zeķes uzsūks mitrumu, bet vilnas zeķes mitrumu daļēji novadīs tālāk. Kā zināms, vilna arī mitrumā saglabā sildošas funkcijas.

Vilnas zeķes nebūtu vēlams vilkt uz kailas kājas, jo tās kairina ādu un var izraisīt noberzumus. Savukārt moderno materiālu ražotāji, tādi kā „Gore-Tex”, „Symatec” u.c., neiesaka vilkt tūrisma apavos vilns zeķes, jo tas mazina šo materiālu specifiku.

 

Bikses

Biksēm noteicošais ir materiāls un funkcionalitāte. Materiālam jābūt gaisu caurlaidošam, jo īpaši svarīgi tas ir kustoties, kā arī viegli žūstošam. Nebūtu vēlams lietot bikses no bieza un smaga materiāla, piemēram, no džinsa auduma, filca u. tml. Savukārt funkcionalitāte ietver kabatu skaitu, bikšu uzvilkšanas un novilkšanas ērtumu, aizdares veidus (pogas, rāvējslēdzēji, lipekļi, bikšu staru aizdare). Jāņem vērā, ka rāvējslēdzēji mēdz sabojāties, savukārt lipekļi mēdz nodilt, tāpēc pogas ir viens no optimālākajiem risinājumiem, jo tās var atkal piešūt. Bikšu stiprināšanai ir divi risinājumi: vai nu bikšturi, kas ir labāki asinsritei, vai josta, pie kuras var piestiprināt dažādus priekšmetus. Jostai ir arī vairākas noderīgas papildfunkcijas.

Bikses nedrīkst būt ļoti cieši pieguļošas vai pat apspīlētas, jo tas traucē kustības. Jāņem vērā, ka aukstos laika apstākļos, iespējams, zem tām būtu jāvelk arī garā apakšveļa.

Viens no optimālākajiem risinājumiem ir armijas vai specializētās tūristu bikses.

 

Džemperis vai svīteris

Mūžsens jautājums, kas labāks – vilna vai sintētika? Atbilde – gan vienam, gan otram materiālam ir pozitīvas un negatīvas īpašības. Aukstos laika apstākļos un mazkustībā dabiskie materiāli dos jums lielāku siltumu. Džempera vai svītera pamatfunkcija ir sasildīt, tāpēc ir svarīgi, lai tas būtu atbilstoša izmēra, pagarš un nosegtu muguru un kaklu. Savukārt, aktīvi kustoties, labāki ir sintētiskie materiāli, jo tie vairāk uzsūc un novada mitrumu no jūsu ķermeņa, arī to svars ir vieglāks. Sintētika mazāk uzsūc mitrumu no ārpuses, vieglāk un ātrāk žūst.

 

Zābaki

Zābaki, iespējams, ir svarīgākā ekipējuma sastāvdaļa. Par tiem sīkak stāstīšu kādā no turpmākajām publikācijām, bet pāris būtisku lietu gribu minēt. Pirms iegādājaties zābakus, jums jāzina, kādam mērķim tie paredzēti. Ejot vai kustoties, nepieciešams, lai zābaki elpotu un būtu ievalkāti, darba kārtībā un bez bojājumiem. Lai zābaki ilgāk kalpotu, tie ir regulāri jākopj. Katram jābūt vismaz diviem pāriem zābaku, lai tos varētu nomainīt.

Savukārt mitrā laikā, ja nav paredzēts noiet lielus attālumus vai skriet, ļoti praktiski ir gumijas zābaki.

 

Cimdi

Rokas ir ķermeņa daļa, ko visātrāk var apsaldēt, tāpēc par tam ir jādomā jo īpaši. Būtu nepieciešami dūraiņi un pirkstaiņi. Dūraiņi piemēroti mazkustīgākām nodarbēm, bet pirkstaiņi, kad nepieciešams satvert sīkākus priekšmetus. Iespējams lietot abus cimdus vienlaikus – vispirms uzvelk pirkstaiņus, tad dūraiņus, un tad, kad jāveic kāds darbs, dūraiņus novelk. Cimdu materiāls un izskats var būt jo dažāds, sākot ar parastiem darba cimdiem un beidzot ar vēju aizturošiem un ūdensnecaurlaidīgiem materiāliem, atkarībā no katra rocības. Ja ir paredzēts uzturēties ilgāku laiku ārpus mājas, tad, kravājot somu, uz cimdu rēķina nevajdzētu ietaupīt vietu, bet paņemt līdzi vairākus rezerves pārus.

 

Jaka

Āra jaka ir jūsu ekipējuma ārējā daļa, tā saskaras ar visa veida nokrišņiem, un tās uzdevums ir lietotāju maksimāli pasargāt no to ietekmes. Noteicošā jakas izvēlē ir materiāla kvalitāte (elpojošs, neelpojošs) un mitrumizturība, kā arī funkcionalitāte (kabatu skaits un izvietojums, kapuces esamība, garums, roku aizdares, ventilācijas iespējas). Elpojošs materiāls ir svarīgs, lai kustoties jūs nesasvīstu un varētu uzturēt atbilstošu ķermeņa temperatūru. Vajadzētu izvairīties no pilnīgi neelpojošiem materiāliem vai, piemēram, no tīras kokvilnas, kas uzsūc mitrumu un lēni žūst. Sīkāku aprakstu par jaku veidiem un to īpašībām sniegšu kādā no turpmākajām publikācijām.

 

Lakats vai šalle

Kakls daudziem cilvēkiem ir jutīga vieta, jo īpaši vējainā laikā un salā. Kaklu pasargās šalle vai arī tā sauktais arābu lakats, kas ir liela izmēra un visnotaļ praktisks, jo, aptinot ap kaklu, tas labi pieguļ, nekairina ādu un labi sargā ķermeni no aukstuma un nokrišņiem, sākot no zoda līdz pat krūšu rajonam, neļaujot aukstajam gaisam ieplūst zem jakas un ķermeņa sasildītajam gaisam brīvi izplūst, bet gan saglabāties un sildīt jūs.

 

Cepures

Aukstumā galvassegas pamatfunkcija ir nepieļaut siltuma aizplūšanu no ķermeņa un pasargāt ausis no nosalšanas. Tātad ir vajadzīgas vismaz divu veidu cepures. Viena ir plānāka, ja esat kustībā, un otra biezāka – mazkustīgākām nodarbībām. Galva nav arī jāsviedrē, tāpēc izvērtējiet, kad kuru cepuri lietosiet. Ja paredzēta nakšņošana āra apstākļos, pareizi būtu uzvilkt galvā plānu cepurīti arī pa nakti, jo, galvai salstot, ķermenis zaudēs tik nepieciešamo siltumu.

 

Bahilas

Bahilas ir mūsdienu kājauti no ūdensnecaurlaidīga materiāla, kas ir ļoti funkcionāli visos gadalaikos. Aukstā laikā tie pasargā no sniega un mitruma iekļūšanas zābakos, kā arī novērš bikšu staru samirkšanu. Vasarā – palīdz saglabāt bikšu staras, brienot pa slapju zāli vai ejot lietū. Bahilas var ātri uzvlikt un novilkt, tām ir minimāls svars, un tās neaizņem daudz vietas mugursomā. Nevajadzēs arī ņemt līdzi bikses no nesamirkstoša auduma, kas nereti ir gaisu necaurlaidīgas un neērtas kustoties.

 

Plānošana

Lai sekmīgi sagatavotos iecerētajam pasākumam un neko neaizmirstu, iesaku ekipējuma plānošanā izmantot „skeleta apģērbšanu”. Uz lapas uzzīmē vienkāršotas kontūras. Tad uzzīmē pirmo drēbju kārtu – piemēram, apakšveļu, garo apakšveļu, zeķes – un sagatavo to visu ielikšanai somā, tālāk zīmē nākamo drēbju kārtu utt. Tādējādi iegūsiet attēlu, kurš skaidri parādīs, kura ķermeņa daļa nodrošināta ar visu vajadzīgo un kura varbūt tomēr būs palikusi neapģērbta. Šāda metode palīdzēs izsekot „sīpola” jeb kārtu principam. Zīmējumā vēlams izmantot dažādas krāsas, lai būtu vieglāk atšķirt uzzīmēto.
(pārpublicēts no žurnāla “Tēvijas Sargs” 2009. gada janvāra izdevuma)

Posted in Padomi and tagged , .

Tava navigācija.

Pastāstīšu no savas pieredzes.

Esmu gājis diezgan daudzos pārgājienos un bijis dažādākajās vietās, katrs pārgājiens bija ar kaut ko atšķirīgs un katrā reizē bija savādāki piedzīvojumi-par tiem citreiz. Taču novēroju ka visiem maniem pārgājieniem ir bijis arī kas kopīgs, ķibeles ar navigāciju. Protams tagad esmu jau daudz pieredzējušāks un zinu kas un kā notiek, bet lai jūs nepieļautu manas kļūdas domājiet arī par to ko jūs darīsiet nezināmā vietā bez navigācijas sistēmas, vienalga vai tā ir karte vai GPS smile

///////////////////////////////////////

*Ja ņemat apvidus karti esiet gatavi, ka jūs arī varat būt spiesti iziet no tās apvidus kartes dažu iemeslu dēļ, piemēram, augsta sēta, nesasalis grāvis vai jebkāda cita šķēršļa dēļ, noteikti mājās vajadzētu rūpīgi izpētīt karti un izdomāt maršrutu, lai negadītos liekas problēmas ar ekipējuma trūkumu vai ko tamlīdzīgu, respektīvi domājiet ko darat.

*Ja jums ir jaunais GPS un lietojat to nelielu laiku jums ir vajadzīgas jaunās apvidus kartes un ir jābūt gatavam uz visu, arī uz to, ka varat palikt bez GPS vai arī baterija var vienkārši nosēsties. Proti, vajadzētu ņemt arī līdz karti, gadījuma pēc.

*Ja strādājat ar kompasu, nevajadzētu tam žēlot naudu, ja vien Āfrikas vietā nevēlaties nonākt Antarktīdā. : D Kompasam ir jābūt ūdens izturīgam un būtu labi ja tas būtu nedaudz pasargāts pret triecieniem. smile

*************

Pats iesaku darboties tīri ar karti, jo tas ir droši un arī ir interesantāk pašam noiet liekus 10 km, lai tiktu līdz punktam B caur punktu C

Raksta autors ir lietotājs zvaigzne100 no mājaslapas iepriekšējās versijas.


Posted in Padomi and tagged , .

daži padomi no pieredzes

Vienmēr der zināt ka ejot pārgājienā uz vairākām dienām būtu nepieciešams parūpēties par ekipējumu. Respektīvi drēbju ziņā svarīgi ņemt līdz sausu apakšveļu. Galvenokārt sausus kreklus, zeķes – var arī papildus džemperi vai bikses. smile Der zināt ka pirms naktguļas ir labi ja tiek pārvilkts šis krekls un zeķes it sevišķi ziemā jo ejot cilvēks daudz svīst un ar slapjām drēbēm jūs riskējat piecelties sasalis vai arī ar klepu un nelielu temperatūru.

********

Arī nemazāk svarīga lieta ir tas kur jūs gulēsiet. Ja izvēlaties kādu no telts veidiem tad celiet telti tādā vietā kur ir mazāk vēja, un lietus gadījumā jūs nepamostos peļķē. Ja nav telts un nākas gulēt zvaigžņotā mēnesnīcā iesaku to darīt zem kādas kuplas egles , un labi būtu ja eglei vienā sānā būtu uzkalniņš lai jūs tiktu nedaudz pasargāts no vēja. Kā jau labi zināms mitrumam patīk sūkties apģērbā tāpēc vajadzētu būt vai nu paklājiņam vai arī nelielai vai atkarībā no laikapstākļiem lielākai kārtai egļu zaru. Ja nākas gulēt mežā kad ziema klāt vai arī ir nepatīkami laika apstākļi noderētu pirms tumsas iestāšanās jau taisīt nometnes vietu, ja taisaties ilgāk palikt vienā vietā varat uztaisīt daudz labu lietu piemēram, koku sienu vainu no vienas puses vai arī no abām, lai kurinot ugunskuru siltums atstarotos pret sienu un jums būtu siltāk un omulīgāk protmas uz sienas varat žāvēt drēbes un ja ir slapji apavi ir jāzin arī kā tos pareizi žāvēt lai no rīta pamostoties nebūtu sajūta ka jūsu zābaki ir bulciņas : D

Ugunskurā var samest arī akmeņus, tie arī nedaudz paildzinās siltuma izdalīšanos no tā. Lai jūs ko spētu pagatavot sliktākajā gadījumā noderēs nazis, bet būtu labi ja būtu mačete un gana asa kas zin ja nu alnis izlec priekšā : D, tad jums varētu paveikties ar ēdienu.

***********

Ja ejat garāku gabalu neieteiktu ņemt līdz nevajadzīgas 40 bundžas tūristu brokastis jo tas jūs nobeigs jau pēc pāris metriem, vajadzētu parūpēties par to lai ēdiens nebūtu vienveidīgs, uzturā labi būtu ņemt līdzi tik daudz lai varētu izdzīvot nevis lai būtu pieēdies un aizmāršīgs , kaut gan pašam patīk labi paēst smile

par cik pārgājienā zaudēsiet daudz šķidruma rēķiniet aptuveni no 1-3 L ūdeni uz dienu , atkarīgs no laika apstākļiem. protams ja ņemat katliņu līdz ir iespēja kaut kur izvārīt kādu avota ūdeni vai upes un nevajadzēs staipīt liekus kilogramus.

no pieredzes ieteiktu lieki nepārspīlēt ar visu to ko grasāties ņemt līdz.

Raksta autors lietotājs zvaigzne 100 no mājaslapas iepriekšējās versijas.


Posted in Padomi and tagged , .

gatavošanās

Pārgājiens ģimenes lokā un ar draugiem ir izprieca līdz mirklim, kad uz stāva ceļa sāk sāpēt mugura, trīcēt kājas un parādīties dedzinoša sajūta krūšu kurvī. Bet sagatavojoties pirms pārgājiena, jutīsies daudz labāk, būs vairāk enerģijas, izvairīsies no sāpēm un stīvuma nākošajā dienā.

Pat ja ikdienā regulāri staigā, pārgājiens (pa pakalniem un nelīdzenumiem) var prasīt lielāku piepūli no kardiovaskulārās sistēmas, muskuļiem un pat no līdzsvara sistēmas.

Kāpšana lejup ir vieglāka plaušām, toties kājas strādā vairāk, lai novērstu kritienu. Pat, ja ikdienā regulāri nostaigā 4 līdz 5 jūdzes dienā, 5 jūdžu pārgājienam ir jāatvēl vismaz 3 līdz 4 nedēļas sagatavošanos.

* Sagatavo savu sirdi. Lai atbilstoši sagatavotu sirdi 5 jūdžu pārgājienam, veic 30 līdz 45 minūšu garas pastaigas 3 dienas nedēļā pa dažāda slīpuma ceļiem vai takām. Ceturtajā dienā veic ilgāku pastaigu, vēlams paugurainā apvidū. Katru nedēļu palielini pastaigu garumu, līdz tiek veiktas vismaz divas trešdaļas no plānotā pārgājiena garuma.

* Sagatavo savus muskuļus. Lai dotos pārgājienā paugurainā apvidū, būs nepieciešams uzlabot savu līdzsvaru, fleksibilitāti, kāju un muguras muskuļus. Tas arī palīdzēs sagatavot muguru un plecus gadījumam, ja būs jānes mugursoma. Katru no četriem vingrinājumiem veic trijos piegājienos ar 8 līdz 12 atkārtojumiem, 2 vai 3 dienas nedēļā:

1. Pietupieni uz vienas kājas (mērķis – priekšējie un aizmugurējie augšstilbu muskuļi un sēžamvietas muskuļi). Ar kreiso roku atbalsties pret sienu, līdzsvaru turi uz kreisās kājas, aizliecot labo kāju aiz sevis. Turi taisnu stāju, pietupies ieliecot kreiso kāju. Koncentrē skatu uz kreiso pēdu, pietupies līdz celis ir pāri kājas pirkstiem. Nedaudz paliec tādā pozīcijā, tad lēni celies augšup. Atkārto ar otru kāju. Sarežģītākam līmenim: izstiep brīvo kāju priekšpusē.

2. Stepi (soliņš) – (mērķis – priekšējie un aizmugurējie augšstilba muskuļi, sēžamvietas un liela muskuļi). Novieto savu kreiso kāju uz 24 cm augsta aerobikas stepa, tad uzkāp uz tā ar labo kāju. Pagriezies pret stepu un atkārto, sākot ar savu labo kāju. Ja tas šķiet par vieglu, vari paņemt rokās hanteles (ja Tev nav aerobikas stepa, var lēni kāpt augšā un lejā pa trepēm).

3. Plecu vingrinājums (mērķis – plecu un muguras lejas daļas muskuļi). Turot rokās hanteles, kājas plecu platumā. Bez roku kustināšanas pacel plecus līdz ausīm. Nedaudz paliec tādā pozīcijā, tad lēni laid lejā.

4. Muguras vingrinājums (mērķis – muguras lejas daļas muskuļi). Atgulies uz vēdera, rokas saliektas zem zoda. Kājām un gurniem esot pie grīdas, pacel savu zodu un krūšu kurvi aptuveni 9 cm. Nedaudz paliec tādā pozīcijā, tad lēni laid lejā.

5. Stiepšanās (mērķis – augšstilbu aizmugurējā daļa, sēžamvieta un mugura). Sēžot uz grīdas, izstiep labo kāju sev priekšā. Saliec kreiso ceļgalu, un atbalsti savu kreiso pēdu pilnībā uz labās kājas augšstilba iekšpuses. Noliecies uz priekšu, sniedzoties pēc labās kājas potītes (lai kāja vairāk izstieptos, turi taisnu muguru; lai izstieptu muguru, izapaļo to pirms tam). Paliec šādā pozā 30 sekundes, tad maini puses. Izdari vienu līdz trim stiepieniem katrā pusē.

***********************************************************

Ceru palīdzēs tiem kas tikai grasās spert pirmos soļus dabā .. smile

Hipersaite–> http://www.nesaap.lv/lat/nt2/sapju_profilakse/fiziska_sagatavotiba/#pargajiens

Jūdze ir garuma mērvienība. Eksistē vairākas mērvienības ar nosaukumu “jūdze”, to garums ir no 1 līdz 15 km. Plašāk izplatītajām garums ir robežās no 1,6 līdz 2 km.

Parasti ar jēdzienu “jūdze” saprot ASV lietoto attāluma mērvienību statute mile jeb survey mile, kuru lieto ģeogrāfisku attālumu mērīšanai. Šīs jūdzes garums ir 1,6093 km.

Hipersaite —> http://wapedia.mobi/lv/J%C5%ABdze

Raksta autors ir lietotājs zvaigzne100 no mājaslapas iepriekšējās versijas.


Posted in Padomi and tagged , .

Dzīvošana āra apstākļos, izmantojot individuālo ekipējumu.

Dzīvošana āra apstākļos, izmantojot individuālo ekipējumu.

Nils Klints,

Āra dzīves apmācību centrs „Pelēkais vilks”

Cilvēkam nonākot dabā, pirmām kārtām jāsāk rūpēties par trīs lietām – par pajumti, siltumu un ēdienu. Šajā rakstā apskatīšu pajumtes un guļvietas iekārtošanu.

Plānošana, pirms dodamies ārā

Mitekļu veidi

Ja nakšņosim Latvijas dabā, tad svarīgākais, no kā mums sevi būtu jāpasargā, ir mitrums – gan no zemes, gan no gaisa. Tās ir primārās lietas, uz ko būtu jāvērš uzmanība. Ziemas apstākļos klāt nāk arī aukstuma faktors.

Ppulārākie veidi, kā nodrošināt pajumti, ir celt nojumi vai telti.

Nojumes plusi ir minimālais svars, kā arī salīdzinoši vieglā uzcelšana un transportēšana. Tā pasargās no nokrišņiem un vēja, bet ne no aukstuma. Vasarā tā nepasargās no insektiem, tāpēc ir jāplāno arī individuālie aizsardzības līdzekļi.

Tūristu telts ir izmantojama visos gadalaikos, bet īpaši – vasaras laikā, jo tā pasargās no dažāda veida kukaiņiem. Kad izraugāties, kādu telti ņemt līdzi pārgājienā, pievērsiet uzmanību vairākiem aspektiem: izvēlieties vienkāršas konstrukcijas telti, noskaidrojiet tās mitrumizturību – parasti norāda uz telts iepakojuma un mēdz būt no 400 līdz 7000 mm. Mitrumizturību nodrošina īpaši apstrādāts neilons. Ja aizdarē izmantots rāvējslēdzējs, apskatiet, kā tas darbojas, jo bieži tas mēdz būt viens no telšu vājajiem punktiem.

Svars

Ja reiz dodamies ceļā, tad, visticamāk, līdzi ņemamais ekipējums būs jānes pašam vai arī jāsadala starp grupas biedriem. Tāpēc ļoti būtiski ir domāt par to, kā iespējami samazināt līdzi nesamās somas svaru. Pēc pieredzes spriežot, jo ilgāks būs ceļojums, jo smagāks jums šķitīs nesamais. Tas ir izskaidrojams ar ķermeņa vispārējo nogurumu, kas rodas, veicot sarežģītu vai garu distanci. Svaru, ko nesīsiet līdzi, noteikti ietekmēs jūsu izvēlētais pajumtes materiāls – cik tas ir smags, mitrumizturīgs un cik ātri žūst. Vislabāk pārgājienam izvēlēties neilona telti, kuras mitrumizturība ir vismaz 2000 mm, vai ūdens necaurlaidīgu materiālu nojumes būvēšanai. Telts tomēr bieži vien ir smagāka par nojumi. Lai atvieglotu telts nešanu, telts detaļas var sadalīt vairākās daļās un nešanas procesā var piedalīties visi telts iemītnieki.

Nebūtu vēlams nest līdzi brezenta teltis, jo tās būs smagas, it īpaši, ja būs izmirkušas, un ļoti ilgi žūs.

Funkcionalitāte

Cilvēku skaits, kam būs jānakšņo, nosaka, cik daudz vietas jāparedz guļvietām un ekipējumam. Tātad – cik liela „māja” jums ir jāņem līdzi ceļojumā. Ņemiet vērā arī dalībnieku personisko ekipējumu guļvietas iekārtošanai (paklājiņa un guļammaisa piemērotību gadalaikam). Nojume vai vienkārša neilona telts nedos vajadzīgo siltumu, ja nebūs piemērota paklājiņa un silta guļammaisa.

No funkcionalitātes viedokļa svarīgi ir zināt, cik daudz laika un cik cilvēku vajadzēs, lai spētu uzsliet līdzpaņemto mitekli. Var būt situācijas, ka jums tas jādara jau tumsā. Ja miteklim ir daudz dažādu mazu detaļu, un ļoti sarežģīta konstrukcija, tā uzsliešana būs ilgstošs process, turklāt sīkās detaļas mēdz pazust. Ja izvēlaties taisīt nojumi, tad jau iepriekš pārbaudiet, vai līdzi ņemtajā materiālā nav caurumu, un piestipriniet atsaites.

Vietas izvēle

Izvēloties savas apmetnes vietu, būtu jāņem vērā šādi aspekti:

  • dzeramā ūdens tuvums;
  • lai virs izvēlētās vietas nebūtu sausi vai jau pussagāzušies koki (tas mūsu apstākļos kļūst arvien aktuālāk);
  • lai apkārtnē nebūtu daudz kukaiņu, jo tie traucēs jūsu naktsmieru, it īpaši tad, ja nakšņosiet zem nojumes.Pārliecinieties, vai tuvumā nav skudru pūžņu, vai jūsu mitekļa vietu nešķērso skudru ceļš. Ja vieta ir krūmaina un purvaina, tur mēdz būt daudz vairāk odu un sīko mušiņu (izņemot, protams, ziemas apstākļūs);
  • vietai nevajadzētu būt mitrai vai pārlieku mālainai, jo lietus gadījumā tur krāsies ūdens, tas slikti uzsūksies augsnē;
  • vietai jābūt pasargātai no vēja, jo aukstā laikā vējš vēl vairāk pastiprinās temperatūras krišanos un cilvēks drīz sāks salt;
  • karstā laikā savukārt izvēlieties vietu, kas sniedz ēnu un vēsumu;
  • neveidojiet savas apmetnes atpūtas vai apdzīvotu vietu tiešā tuvumā – tas traucēs jūsu naktsmieru un ietekmēs drošību; ja plānojat kurt ugunskuru, jārēķinās ar malkas sagādāšanas iespējām.

Guļvietas iekārtošana

Pirms mitekļa uzsliešanas der pārliecināties, vai virsma, uz kuras gulēsiet, ir: pietiekami līdzena un bez bedrēm, kāds ir tās slīpums, lai zinātu, uz kuru pusi likt galvu. Vispirms atbrīvojiet laukumu no čiekuriem, zariem un citiem priekšmetiem, kas noteikti ietekmēs jūsu guļvietas gludumu. Ziemā vieta vispirms jāattīra no sniega, tāpēc svarīgi, lai līdzi būtu sniega vai kājnieku lāpsta.

Kad vieta ir sagatavota, sāk būvēt pašu mitekli. Nojumei iesaku izmantot (..) būvniecības principu – nojumes sānu malas ir slēgtas, t.i., piestiprinātas maksimāli tuvu zemei un nostiprinātas ar telšu mietiņiem, kurus var nest līdzi vai arī uztaisīt uz vietas no egļu zariem. Nojumes sānu malas var būt arī vaļējas – atsietas at atsaitēm pie tuvējiem kokiem vai mietiņiem – un ne pie pašas zemes.

Slejot telti, konstrukciju vēlams izpētīt pirms došanās ceļā, lai nav jāeksperimentē, kad ir jau nogurums un iestajusies tumsa. Telts būvēšanas zelta likums – ja sastopat pretestību, nevajag stumt vai spiest no spēka, jo tas var nodarīt lielus bojājumus. Tāpēc labāk ir apskatīt, kur ir problēma, un izmēģināt vēlreiz.

Paņemiet līdzi arī telts vai nojumes remontēšanas komplektu. Tā var būt izturīga līmlente, kuru izmanto celtniecībā.

Ja ceļat nojumi vai telti bez grīdas, noderēs kāds izolējošs materiāls, kas varētu pildīt grīdas funkcijas un daļēji arī pasargās no mitruma un aukstuma. Tie var būt egļu zari, kuriem pāri pārsedz ūdensnecaurlaidīgu materiālu, uz kura iekārtosiet guļvietu. Savu somu novietojiet galvgalī. Tā pasargās galvu no auksta gaisa piekļuves. Tiem, kuriem ir aukstumizturīgāki guļammaisi, jāguļ malās, bet, kam plānāki – vidū.

Būtiski ir izrakt notekgrāvīšus visapkārt nojumei vai teltij, lai nokrišņi labak uzsūktos zemē un ūdens nesāktu tecēt zem guļvietas.

Savukārt, kad esat novākuši un sakopuši savu nometnes vietu, obligāti vēlreiz pārbaudiet, vai grāvīši ir aizrakti un visi mietiņi ir savākti.

Citi varianti

Nakšņošanas iespējas dabā ir visai lielas, bet tās, protams, ir atkarīgas no grupas lieluma, uzturēšanās ilguma un paredzētajiem mērķiem.

Stacionārai dzīvošanai lauka apstākļos ilgaku laiku un jo īpaši ziemā ir piemērotas apkurināmas armijas tipa teltis, kā arī vigvama veida nojumes („Tee-Pee”, „Laawu”, „Kotta”), ko izmanto ziemeļu tautas. Šīs būves ir konusveidīgas ar vaļēju augšgalu, tā ka iekšā var kurināt ugunskuru un gatavot ēst. Tās gan ir ļoti smagas un uz paredzēto nometnes vietu nogādājamas ar transportu.

Latvijas apstākļos nojumi ir iespējams uzbūvēt arī no egļu zariem. Tā labi pasargās no vēja un aukstuma, vienīgi darbs būs ļoti laikietilpīgs un prasīs daudz spēka.

Var veidot vienslīpju nojumes no ūdensnecaurlaidīga (polietilēns, neilons) vai no dabiska materiāla (egļu zari).

Cilvēkam ir jāguļ, lai atpūstos un atjaunotu enerģijas krājumus nākamajai dienai. Tieši tāpēc guļvieta jāiekārto ar lielu rūpību.

No Tēvijas Sarga 2009/03 numura

Posted in Padomi and tagged , .

Aizmāršība cilvēka lielākais netikums!!

Mums ceļojot nevienu vien reizi ir aizmirsies kaut kas mājās. Nu ja ne jums tad man gan. Bet ja cilvēki māk visu dabā aizvietot ar kautko citu tad par to nav jāuztraucas. Varu uzreiz pateikt ka šis raksts vairāk noderēs tādiem gadījumiem ja nu jūs ejat kāda 2-4 dienu pārgājienā pa mežu.
Tātad viens no populārākajiem veidiem ir aizstāt katliņu ar kādu konservu bundžu kas izēsta. Bet tajā uzvārīt kaut ko uzvārīt var ļoti maz. Vēl viens veids ir no bērzu tās izveidot tādu kā trauciņu kurā var ieliet ūdeni. Ja ūdens trauciņā būs iekšā tad tāss nesadegs. Bet oglēs gan viņu nedrīkst likt!! Tad gan sadegs. Vajag malās izveidot caurumus un ietīt egļu saknes. Personīgi šādā trauciņā neko neesmu gatavojis ,bet zinu ka ūdeni uzvārīt varēs. Vēl jau ir tāda iespēja vārīt ūdeni plastmasas pudelē. Arī tā pat kā bērzu tās tā ir jaiekar virs liesmām.
Ceru ka tas kādam palīdzēs.

Raksta autors lietotājs izdzivotajs no mājas lapas iepriekšējās versijas.


Posted in Padomi and tagged , .