Plostu rallijs 2009 Mazsalacas novada Skaņkalnes pagasta Lībiešos

Kādu mēnesi atpakaļ Mārtiņš man paziņoja, ka RTU SP rīko plostu ralliju un ka tā mums būs baigi labā reklāma. Mani jau ideja par plostošanu apmierināja līdz brīdim, kad būtu jālien un tā plosta un jāmēģina peldēt. Tomēr piekritu un sākām plānot. Saplānojām, ka vajag divas komandas. Saplānojām un pēdējā brīdī arī abas komandas noorganizējām. Bija arī jādomā kā tos plostus uztaisīt. Nedēļu pirms rallija pargajieni.lv komanda (3 no 4) sameistaroja Mazsalacā pirmo plosta versiju, kas turēja virs ūdens vienu cilvēku. Ideja bija skaidra.

Pienāca plostu rallija pirmā diena. Agri no rīta jau pēc 6:00 biju pamodies paēdu brokastis un devos stopēt. Ap 7:00 izejot no mājas sapratu, ka būs jautri, jo uzreiz sāka pamatīgi līt lietus. Tā stāvēju pie Limbažu robežas un stopēju. Pēc brīža viens mani aizveda līdz Umurgai. Soļoju gar šoseju tālāk. Pēc kāda laiciņa cits mani aizveda līdz Mazsalacas aplim pie Valmieras. Tad pēc kāda laiciņa nākošais pavizināja gabaliņu. Uzzināju, ka buss ar visiem plostotājiem vēl tikai pa Rīgu kuļas. Uznāca smiekli, jo tādu vilkšanu garumā nebiju gaidījis. Soļoju tālāk un divi veci vīri aizveda līdz Burtnieku pagriezienam. Tad pēc brīža jau cita mašīna līdz Matīšiem. Tad kāds NBS virsnieks līz Vecatei. Un tad atlikušos 10 km mierīgi soļoju kājām, jo autobuss vēl tikai brauca no Rīgas ārā. Nebija man nekur jāsteidzas. Iesoļoju Mazsalacā, nopirku Jānim zeķes vietējā Mego un devos uz Valtenberģu muižu, apskatīt Mazsalacas vidusskolu. Tad tālāk pa vecā dzelzceļa tiltu pārgāju pāri Salacai un gāju uz Lībiešiem. Soļojot cauri Skaņkalnei redzēju vietējos, kuri pirka pienu no garām braucošas mašīnas. Lībiešos knapi paspēju iesoļot estrādes teritorijā, kad man zvanīja Mārtiņš. Viņi tikko esot iebraukuši Mazsalacā. Man jau sākās pirmie jautājumi, jo nesapratu, kādēļ viņiem vajadzīga Mazsalca, ja jau pasākums ir Skaņkalnē. Izrādījās, ka neviens jau tā īsti nezina, kur jābrauc. Pasmējos par organizatoriem un vēlāk uzzināju, ka Guna kā vietējā ir ķerusies pie situācijas noskaidrošanas. Pēc brīža arī atklājās, ka pasākums nav Lībiešos, kā iepriekš tika runāts, bet Lībiešos – 2, kas ir viesu nams Skaņkalnē. Tā soļojot jau kuro reizi šurpu turpu pa Skaņkalni, iesoļoju pagalmā, kur stāvēja autobuss ar plostu rallija dalībniekiem un tiem, kas sevi dēvēja par organizatoriem.

Tika dots uzdevums visiem doties uz laukumu pie upes un sākt būvēt plostus. Cēlām teltis, krāsojām karogu un slējām augšā karogam mastu. Kad teritorija bija iekārtota pēc mūsu prāta, sākām taisīt plostus. Sanāca pamatīga konstrukcija. Kopumā izdevās ļoti stabils kuģis. Arī Savādāka skatījuma komandai bija labs plosts. Vēlāk bija jāspēlē volejbolu. Kopīgajā mačā tomēr uzvarēja Pargajieni.lv. Savādāks skatījums tālāk netika. Vēlāk Pargajieni.lv tomēr piekāpās ķīmiķiem. Vakarā piedalījāmies nakts trasē. Bija pavisma 8 uzdevumi. Stulbākais bija maizes ēšana bez rokām, dziedāšana un iešana ar ķekatām. Pārējais vēl bija tīri normāli. Katrā gadījumā šaut ar gaiseni pa Red Bull bundžām tumsā ir pilnīgs sviests. Bet bija jautri.

Nākošajā rītā galīgi nebija vēlmes celties. Brīdis, kads bija jāstumj plostus upē pienāca nežēlīgi ātri. Steidzām vēl taisīt airus, krāsojām karogus un pēdējos uzlabojumus plostiem veicām.

Pie starta kārtējo reizi redzējām, ka organizatori nav savos uzdevumu augstumos. Rallija nolikumā bija minēts, ka katamarāni nedrīkstēs būt. Tādu tur bija ļoti daudz, kāda trešā daļa noteikti. Taču starts tika dots un ik pēc minūtes plosti devās upē.

Skrēju visu maršrutu gar krastu, fotografēju mūsu abus plostus. Pie reizes varēju pasekot līdzi tam, kas notiek un palīdzēt nomainīties braucējiem pusceļā. Bija interesanti. Divas reizes izskrēju cauri purvam. Tas mani nedaudz aizkavēja, bet galu galā visur biju laikus un līdz sekot nebija problēmu. Kājām iet gar upi, ja ir laba taka, ir apmēram tik pat ātri kā braukt ar plostu.

Pusceļā braucēji samainījās, vienu airi arī nomainījām (ar gudru ziņu bijām uztaisījuši rezerves airi). Mārtiņš izpeldējās, jo aizpeldēja garām. Tad nu raļļotāji brauca tālāk, bet mēs devāmies uz finišu.

Finišā jautrība turpinājās. Viena no glābšanas laivām apgāzās. Vairāki plostotāji aizbrauca vēl tālāk par finišu. Mūsu komanda gods godam finišēja. Otra komanda finišēja četratā, lai pierādītu, ka plosts ir stabils un izturīgs, par spīti tam, ka vislēnākais, ja neskaita to guļbaļķu plostu, kas nogrima.

Tā nu visi sāka jaukt ārā savus plostus, bet mēs savējos sakrāvām viesu mājas īpašnieka mašīnas piekabē un nogādājām pie Gunas, lai vēlāk jau varētu pārbūvēt un izmantot tā pa nopietno.

Atgriezušies nometnē, savācām savas mantas, nokopām visu un gājām uz apbalvošanu. Pēc tam devāmies uz autobusu un braucām prom.

Tā divās dienās tik iegūti jauni, labi draugi, pozitīvi iespaidi, atklātas jaunas prasmes, iegūtas vērtīgas zināšanas un iepazīta jauna skaista atpūtas vieta.


Posted in Piedzīvojumu stāsti and tagged , , , , , ,