Pārgājiens “Cēsis – Berlīne” 9. aprīlī

Aktīvā tūrisma portāls Pargajieni.lv piedāvā doties izzinošā pārgājienā pa Cēsu apkārtni 9. aprīlī

Starts paredzēts plkst. 12:30 Cēsu dzelzceļa stacijā (autoostā), kad būs pienācis vilciens no Rīgas.

Pārgājienu sāksim ar īsu stāstījumu par Cēsu dzelzceļa stacijas un dzelzceļa līnijas vēsturi. Pēc tam dosimies apskatīt Ruckas parku un  tajā esošo nesen degušo muižu.

Cēsīs ir uzcelts pirmais ugunsdzēsēju depo Latvijā pēc neatkarības atgūšanas. Ja kūlas ugunsgrēki šajā dienā nebūs un ugunsdzēsēji būs savā postenī, tad tālāk mūsu pārgājiens vedīs uz viņu darba vietu, jo esam vienojušies, ka pārgājiena dalībniekiem varētu būt iespēja iepazīt modernu, mūsdienu prasībām atbilstošu ugunsdzēsēju depo un viņu rīcībā esošo tehniku. Noteikti ir svarīgi uzzināt, kā uzvesties pie dabas šajā ugunsbīstamajā periodā. Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Cēsu daļas apmeklējums ir bez maksas.

Tālāk dosimies uz Lauciņu dolomīta karjeru. Šeit kādreiz ir bijusi liela dolomīta atradne un pašlaik ir izveidojusies ūdenskrātuve. Šeit arī redzami iespaidīgi dolomīta stāvkrasti karjera malās, kas palikuši pēc dolomīta laušanas.

Šis pārgājiens būs ļoti interesants dabas un vēstures mīļotājiem. Nākošais objekts, kuru iepazīsim būs Kazu grava un tajā esošais Lībānu – Jaunzemju atsegums un Septiņavotu ūdenskritums. Vieta veidojusies līdz 1960. gadiem, kad te bijusi šūnakmens atradne. Diemžēl negodprātīgi apmeklētāji šo vietu mēdz diezgan piecūkot, kurināt ugunskurus un visādi citādi piegānīt. Šeit esošais ūdenskritums ir viens no iespaidīgākajiem Latvijā un daļēji mākslīgi veidojies.

Netālu no Kazu gravas atrodas vairāki viduslaiku nocietinājumi, kuri varētu būt saistāmi ar Ivana Bargā karaspēka uzbrukumiem Cēsu pilij.

Netālu atrodas Jāņmuiža, kurā vēl nesen atradās profesionālā vidusskola. Apskatīsim, kas no senās godības vēl palicis pāri, izzināsim šīs vietas vēsturi un tad dosimies uz Berlīni.

Berlīne ir klints ar vairākām alām netālu no Gaujas krasta. Te varēs redzēt, kā apkārtne mainījusies ilgākā laika posmā, veidojusies vecupe un upe mainījusi savu gultni.

Finišs paredzēts Jāņamuižas stacijā ap plkst. 17:40, lai paspētu uz vilcienu Rīgas virzienā. Netālu no Jāņamuižas stacijas atrodas arī autobusa pietura “Podragi”, no kuras varēs nokļūt Valmierā.

Pārgājiena laikā plānots noiet apmēram 15 kilometrus.

Pārgājiena dalībniekiem līdzi jāņem laikapstākļiem atbilstošu apģērbu un apavus, ēdienu un dzērienu piknika pauzei. Tā kā būs arī diezgan slapjas un dubļainas vietas, var noderēt rezerves apavi.

Dalības maksa:

5 eiro individuālajiem dalībniekiem;

4 eiro, ja ierodas vismaz divatā vai uzrādot ISIC karti;

1, 50 eiro skolēniem (vai 1,00 EUR uzrādot ISIC karti);

Bez maksas pirmsskolas vecuma bērniem pieaugušo pavadībā.

Pieteikšanās pa e-pastu janis@pargajieni.lv vai tālruni 26980327, norādot savu vārdu, dalībnieku skaitu un tālruņa numuru.



Posted in Nākošie pasākumi, Pārgājieni and tagged , , , , , , , , , .

Pārgājiens “Cēsu apkārtne” 16. aprīlī

Aktīvā tūrisma portāls Pargajieni.lv piedāvā doties izzinošā pārgājienā pa Cēsu apkārtni sestdien, 16. aprīlī.

Starts paredzēts plkst. 11:30 Cēsu autoostā (dzelzceļa stacijā), kad būs pienākuši autobusi no Limbažiem, Valmieras un Rīgas.

Pārgājienu sāksim ar Cēsu stacijas un dzelzceļa vēstures iepazīšanu. Pēc tam dosimies ziemeļu virzienā uz Kazu gravu.

Kazu grava atrodas vietā, kur kādreiz iegūt šūnakmens un tagad var lepoties ar skaisto Septiņavotu ūdenskritumu un citām dabas vērtībām. Ja bebri nav pastrādājuši nedarbus, tad jau pa lielu gabalu var dzirdēt, kā šeit skn ūdenskritumā krītošais ūdens.

Netālu atrodas Jāņamuižas stacija, kuru sasniegsim nelielu gabalu veicot gar dzelzceļa līniju. Tālāk dosimies cauri Jāņamuižai, kur vēl nesen atradās lauksaimniecības tehnikums. Tagad tas ir pievienots Priekuļu tehnikumam un savu spozmi ir zaudējis.

Netālu atrodas mazs ciematiņš Rāmnieki, pie kura atrodas divi tilti pār Gauju. Reti kur Latvijā uzcelti divi tilti un šādā veidā ir nodalīta gājēju plūsma no autoplūsmas.

Pa vietējiem meža un lauku ceļiem sasniegsim Ērgļu jeb Ērģeļu klintis. Šī ir viena no iespaidīgākajām smilšakmens sienām Latvijā. Te arī sarīkosim nelielu piknika pauzi un atpūtīsimies pirms tālākā ceļa.

Jau virzoties uz Cēsīm apskatīsim vietu, kur reiz bijusi Pielekšu pārceltuve. Jau atgriežoties pilsētas teritorijā būs iespēja apskatīt Dziesmu kalnu, kas veltīts dziesmu svētku simtgadei. Te blakus atrodas arī piemiņas vieta 2. pasaules karā kritušajiem krievu karavīriem ar samērā skaistu pieminekli.

Cēsīs atrodas divas interesantas pilsētas daļas – Florida un Luiziāna. Cauri Luiziānai nonāksim Cēsu pils parkā, mazliet ielūkosimies vecpilsētā un ap 18:00 finišēsim Cēsu autoostā.

Kopā plānots noiet ap 20 kilometriem, tādēļ šajā reizē arī ejam sestdienā, lai nākošajā dienā varētu atpūtināt kājas.

Pārgājiena dalībniekiem līdzi jāņem laikapstākļiem atbilstošu apģērbu un apavus, ēdienu un dzērienu piknika pauzei.

Dalības maksa:

4 eiro individuālajiem dalībniekiem;

3 eiro, ja ierodas vismaz divatā,

1,50 eiro skolēniem;

Bez maksas pirmsskolas vecuma bērniem pieaugušo pavadībā.

Pieteikšanās pa e-pastu janis@pargajieni.lv vai tālruni 26980327 norādot savu vārdu, dalībnieku skaitu un tālruņa numuru.

 


Posted in Nākošie pasākumi, Pārgājieni and tagged , , , , , , , , , , , , .

Pārgājiens “Cēsis un Ērgļu klintis” 20. jūlijā

Aktīvā tūrisma portāls Pargajieni.lv piedāvā doties izzinošā pārgājienā pa Cēsu pilsētu un tās apkārtni, lai iepazītu senās pilsētas vēsturi un tās tuvumā esošos dabas un vēstures objektus.

Tikšanās paredzēta Cēsu dzelzceļa stacijā (tā arī Cēsu autoosta) svētdien, 20. jūlijā plkst. 11:10, kad būs pienācis autobuss no Rīgas un Valmieras.

Pārgājienu sāksim ar stāstījumu par Cēsu dzelzceļa staciju un dzelzceļa līnijas vēsturi. Pēc tam dosimies uz Cēsu vecpilsētu.

Cēsu vēsturiskajā centrā iepazīsim Cēsu pils apkaimi, Brīvības laukumu, dzirdēsim stāstus par Cēsu kaujām un citām nozīmīgām Cēsu pilsētas un tās apkārtnes vēstures epizodēm. Šeit apskatīsim arī Cēsu Brīvības pieminekli, kas veltīts gan latviešu, gan igauņu karavīriem, Cēsu skolnieku rotas pieminekli un citus nozīmīgus objektus. Pēc tam dosimies uz Cīrulīšu dabas takām.

Cīrulīšu dabas takas ir ļoti interesanta vieta. Te redzama Gaujas vecupe, Cīrulīšu bobsleja trases paliekas, Līgavas ala, iežu atsegumi un citi interesanti dabas un vēstures objekti. Dabas takā ir izvietoti arī informācijas stendi, kur aprakstīti dažādi dabā notiekošie procesi un tas, ko var redzēt šajā apkaimē. Cīrulīšu dabas takas tuvumā atrodas vairāki slēpošanas kalni, virvju trase un kempingi, tādēļ teritorija ir nozīmīgs tūrisma objekts visos gadalaikos.

Tālāk dosimies uz Cēsu tiltu, kas ir jau trešais pēc kārtas šajā vietā. 1903. gadā te celts pirmais dzelzs tilts, kas pēc tam saspridzināts, aizstāts ar koka tiltu, līdz 60. gados uzbūvēts esošais dzelzsbetona tilts.

Šajā vietā sarīkosim pusdienu pauzi pie Gaujas esošajā palienē, tādēļ līdzi jāņem arī savas pusdienas.

Pēdējais nozīmīgais objekts būs Ērgļu jeb Ērģeļu klintis Gaujas krastā. Tās atrodas uz Ziemeļiem no Cēsīm un ir ļoti gleznaina vieta, viens no vislielākajiem iežu atsegumiem Gaujas krastos.

Atceļā uz Cēsīm dosimies cauri pilsētas daļām, kas nes Floridas un Luiziānas nosaukumu un mēģināsim uzzināt, kādēļ šādi nosaukumi redzami Cēsu pilsētas kartē.

Finišs paredzēts līdz 18:00, lai paspētu uz Rīgas un Valmieras autobusiem.

Dalības maksa:

4 eiro individuālajiem dalībniekiem;

3 eiro, ja piesakās vismaz divatā;

1,50 eiro skolēniem,

Bez maksas pirmsskolas vecuma bērniem pieaugušo pavadībā.

Pieteikties pa e-pastu janis@pargajieni.lv vai tālruni 26980327.


Posted in Nākošie pasākumi, Pārgājieni and tagged , , , .

Stopēšanas maratons “Piedzīvojumu meklētājs 2012” jau 11. un 12. augustā

Labdien, stopētāji!

Šī ziņa ir ļoti svarīga visiem tiem, kuri ir aktīvi stopētāji un vēlas savus spēkus izbaudīt speciāli Jums veidotā pasākumā – stopēšanas maratonā!
Stopēšanas maratons “Piedzīvojumu meklētājs” šogad notiks jau ceturto reizi. Bet ko nu tur daudz runāt – kas ir stopēšana, to mēs visi ļoti labi zinām.

Tad nu īsumā par to, kur, kas un kā, kā pieteikties, kā piedalīties un cik tas mums visiem izmaksās!

Pieteikšanās sākas kopš brīža, kad šis teksts tiek publicēts lapā Pargajieni.lv.

Arī šogad būs meistarklases.

Tie, kuri ikdienā vai ik pa laikam stopē, ir gatavi piedzīvojumiem, bet labprāt pirmās dienas vakarā ar vairāk vai mazāk garantiju finišētu, tie var piedalīties Ikdienas stopētāju klasē (te vieta ir arī iesācējiem, kuri līdz šim to nav darījuši vai dara ļoti reti).

Bet tie, kuri uzskata, ka ir labākie no labākajiem un ka viņu dēļ apstāsies jebkura automašīna, var pieteikties Profesionāļu klasei. Tur nu varēsiet rādīt, ko protat. Tik nesakiet, ka nebrīdināju,ja ieradīsieties tikai nākošās dienas rītā. Katrā pilsētā kā vienmēr būs jāpaveic kāds neliels uzdevums un finišā būs jāpierāda, ka tiešām esat tur bijuši.

Ja jau ir meistarklases, tad arī uzdevumi ir atšķirīgi. Līdz ar to arī maršruti “nedaudz” atšķiras.

Ikdienas stopētāju klasē maršruts ir sekojošs: Rīga (starts) – Cēsis – Smiltene – Valmiera – Limbaži – viesu nams “Kraukļi” (Salacgrīvas pagastā kādus 6 km uz A no Svētciema Svētupes ielokā (te arī finiša vieta)).

Profesionāļu klasē maršruts drusku grūtāks: Rīga (starts) – Cēsis – Valmiera – Valka – Vīlande (Viljandi) – Pērnava (Pärnu) – viesu nams “Kraukļi” (Salacgrīvas pagastā kādus 6 km uz A no Svētciema Svētupes ielokā (te arī finiša vieta)). Tātad šajā maršrutā drusku paceļosim arī pa Igauniju.

Kas var piedalīties?

Kā vienmēr visi tie, kuri sasnieguši 18 gadus. Tie kuri pērn un aizpērn teica, ka viņi var par sevi atbildēt arī bez pilngadības – beidzot ir pienācis Jūsu laiks. Pārējie, kuriem vēl nav 18 gadi – laipni lūgti nākošgad vai aiznākošgad! Var piedalīties individuāli vai komandās pa divi (pa pāriem).

Pieteikšanās pa e-pastu janis@pargajieni.lv norādot savu
vārdu, uzvārdu,
dzimšanas datus (uz vietas pārbaudīsim Jūsu pasītes vai ID kartes (jo īpaši Profesionāļu klasē),
adresi (pietiek ar pilsētu vai novadu (pagastu)),
kurā no meistarklasēm piedalīsieties,
individuāli vai komandā (te nu tad informāciju par abiem dalībniekiem),
komandām arī komandas nosaukumu vajadzētu,
vai esat jau kādreiz piedalījušies.

Cik tas viss maksā?

Tā kā stopēšana ir bezmaksas pasākums, tad dalības maksa netiek iekasēta. Tomēr, katru gadu finišā sagaidām ar cienastu, ir labiekārtota telšu vieta, ugunskura vieta un iespēja atpūsties labi pavadīt laiku. Tādēļ vienmēr stopētāji sametas, lai mēs varētu nosegt šos izdevumus. Šogad mēs mitināsimies viesu nama teritorijā, kur būs labiekārtota telšu un ugunskura vieta, peldvieta dīķī un upē, šķēršļu josla mežā un citas interesantas aktivitātes, arī labierīcības.
Tādēļ brīvprātīgi obligātais ziedojums no vienas personas ir Ls 2. Ja esat komanda, tad pa abiem sanāk Ls 4 ( Ls 2 + Ls 2). Tāpat kaut kādi santīmi būs vajadzīgi arī pa ceļam, jo ir daži uzdevumi, kur kādā veikalā vai degvielas uzpildes stacijā ir jāveic simbolisks pirkums (sērkociņu kastīte, saldējums vai kas cits pusdienām). Tie, kas jau ir piedalījušies, ir tādus piedzīvojuši.

Ko jāņem līdzi?

Telts, guļammaiss, vēlams rezerves apģērbs. OBLIGĀTI pases vai ID kartes. Tas jo īpaši attiecas uz Profesionāļu klases stopētājiem, jo Igaunijā Jūsu studentu apliecības un vadītāja apliecības neviens robežsargs vai imigrācijas dienesta darbinieks neuzskatīs par ceļošanai derīgu dokumentu. Robežkontrole nepastāv, bet uz robežas un tās tuvumā ik pa laikam ir patruļas, kuras mēdz izlases kārtībā pārbaudīt ceļotājus.
Tā kā par ēdamo un dzeramo mēs parūpēsimies, tad šis jautājums Jums ir aktuāls tikai stopēšanas laikā. Vakarā jau tradicionāli sagaidīsim ar kārtīgiem labumiem.
Vēl par līdzņemamo – pildspalvas vai zīmuļi, visas iespējamās apkārtnes kartes (pilsētu, novadu un jebkuras citas tūrisma un autoceļu kartes Jums noderēs). Vēlams arī paņemt līdzi fotoaparātu vai telefonu ar šādu funkciju, jo var gadīties arī kāds fotografēšanas uzdevums.

Ja nu kāds vēl līdz galam nav sapratis, kas īsti šajā pasākumā jādara, tad vēlreiz pavisam īsi. Tad, kad tiks dots starts, dosieties stopēt pa maršrutu. Katrā pilsētā, kas maršrutā minēta, Jums būs jākāpj ārā, jāiet meklēt kontrolpunktu, jāpaveic uzdevumu un tikai tad jādodas tālāk. Kurš pirmais nonāks līdz finišam un būs bijis visos kontrolpunktos un paveicis visus uzdevumus, tad arī būs uzvarētājs. Bet bez krāpšanās, jo mēs mēdzam arī piešķirt soda punktus. Un tie var būt gan par mistisku 300 km stundā pārvietošanos no vienas pilsētas uz otru, gan par kontrolpunkta izlaišanu, gan par cita veida krāpšanos vai citu dalībnieku aizkavēšanu.

Vai būs arī balvas?

Viss atkarīgs no sponsoriem un atbalstītājiem, bet katru gadu kaut kas lielāks vai mazāks ir bijis. Tā kā uzvarētāji bešā nepaliks. Un galu galā – galvenais jau ir piedalīties un stopēt.

Visbeidzot, kur tieši, kad un kā viss notiks?

Tātad kā jau sākumā minēju,viss pasākums ir uz divām dienām – 11. un 12. augustā. 11. augustā stopējam, 12. augustā sagaidam pēdējos stopētājus, ja kāds vēl ir aizkavējies, spēlējam spēles, apbalvojam uzvarētājus un dodamies mājup.

Starta vieta un pirms starta veicamās aktivitātes.
Kā jau ierasts, mēs vienmēr startējam no kādas vēsturiski vai citādi interesantas vietas Rīgā.
Šogad esam izvēlējušies startēt no klusā centra.Jau pērn mūs kontrolpunkta veidošanā atbalstīja Skrīveru mājas saldējums. Šogad viņu jaunatvērtajā kafejnīcā notiks starta pasākums.

Starta vieta un adrese:
Skrīveru Mājas saldējums Rīgā, Alberta ielā 1 – 3A (ieeja no Antonijas ielas).
9:00 sākas reģistrācija
9:40 īss ieskats norises kārtībā,atklāšanas runa un pateicības atbalstītājiem, intervijas citas runas
9:55 pēdējie jautājumi un neskaidrību precizēšana
10:00 starta došana

Kad starts ir dots un visi jau kaut kur pa Vidzemi vai jau pa Igauniju stopē, tad gribas ar steigu zināt, kur un kā līdz finišam nokļūt.

Arī šajā ziņā mums neskaidrību nav un šogad viss ir zināms ātrāk kā citus gadus.

Finiša vieta un precīza adrese:
Viesu nams “Kraukļi” , Salacgrīvas novads
(skatiet karti un arī bildes šeit: http://www.kraukli.lv/kontakti )

Laikam tas arī īsumā viss. Ja nu ir kādi jautājumi, rakstiet uzjanis@pargajieni.lv vai zvaniet uz 26980327.

Tagad pienācis laiks vērsties pie tiem, kuri vēlas šo pasākumu atbalstīt.
Ja ir kāds uzņēmējs vai privātpersona, kas vēlas sniegt savu ieguldījumu balvu fondā vai finansiāli atbalstīt, lai pasākumu sarīkotu vēl grandiozāku un interesantāku, tad arī lūgums rakstīt uz iepriekš minēto e-pastu vai zvanīt. No savas puses nodrošināsim reklāmas laukumu mājas lapā, iespēju izvietot savu reklāmas baneri starta/finiša vietās un atsauci visās preses relīzēs un citos reklāmas materiālos.


Posted in Pārgājieni and tagged , , , , , , , , , , , , , , , , , , .

Cēsis – Līgatne

Ceļojumu uzsākām 10 cilvēku sastāvā pie Cēsīm (Cīrulīšos). Ideja bija mana, taču neesmu diez ko pieredzējis pārgājienu organizators, tādēļ maršruta izstrādi un cilvēku vākšanu organizēja Gints (Gideons).

Pirmais, ko apskatījām, bija Cīrulīšu klintis un svētavots, kas atrodas turpat netālu. Tālāk gar Gaujas krasu devāmies Amatas virzienā. Pa ceļam piestājot Rakšos, kur vērojām kamieļus, lamas un citus Latvijas apstākļiem nepierastus dzīvniekus. Šis ceļa posms, ja nemaldos, bija nedaudz garāks par 10 km, taču pateicoties vietējās dabas skaistumam un Ginta stāstiem par vietējo vēsturi, laiks pagāja nemanot.

Tikuši līdz Amatai pagriežam uz dievidiem un ejam gar Amatas krastiem. Pāri upei sākas Roču rezervāts. Rodas vēlēšanās apskatīt arī to, taču šī doma tā arī paliek nerealizēta divu iemeslu dēļ:

1)Cauri rezervātam praktiski nav ceļu, bet ejot pa neceļiem visur esot sakrituši koki, tā ka mežs ir praktiski necaurstaigājams.

2)Tūristiem staigāt pa šo rezervātu nav atļauts.

Pie Zvārtes ieža uztaisam nelielu pārtraukumu, lai atvilktu elpu. Pa nelielu un grīļojošos tiltiņu pārejam pāri Amatai un dodamies tālāk uz dienvidiem. Kādu laiku jākāpj kalnā. Tur gan ir uztaisītas kāpnes, taču ceļš tik un tā nav no tiem vieglākajiem (īpaši ar mugursomu, kurā sakrauts viss nepieciešamais divu dienu izdzīvošanai). No augšas paveras vienkārši neaprakstāms skats uz Zvārtes iezi. Vienīgais, kas nedaudz sabojā noskaņojumu, ir milzīgs uzraksts “Koļa” uz ieža, ko, acīmredzot, atstājis kāds neidentificēts Nikolajs. (Aicinājums visiem tūristiem – esiet civilizēti un nemaitājiet dabas objektus, lai arī pārējie var baudīt to skaistumu).

Pēc pāris kilometriem pienāk tas brīdis, kad mūsu ceļi pašķiras. Visa grupa dodas uz Ieriķiem , bet es viens pats pa stigu, kas iet paralēli gāzes vadam, dodos Līgatnes virzienā. Pēc kādas stundas parādās pirmā civilizācijas pazīme (zemes ceļš). Tālāk pieturos pie ceļa un jau pēc pavisam neilga laika esmu Līgatnē. Pārāk neaizraujos ar pilsētas pētīšanu. Vienīgais, ko apskatu, ir Ānfabrikas klintis.

Paskatos pulkstenī un saprotu, ka būtu tā kā laiks meklēt naktsmītnes. Spriežot pēc kartes tuvākā kempinga vieta ir pie Katrīnas ieža, ceļš uz kuru ved caur Līgatnes dabas takām. Turp arī dodos. Pa ceļam atrodu nelielu avotiņu, kur papildinu ūdens krājumus. Turpat pie avotiņa sastopu vāveri. Arī vāvere mani pamana. Tā nu mēs stāvam pāris minūtes vērojot viens otru. Nolēmu pienākt tuvāk, taču vāverei šadi plāni nebija pa prātam un tā devās prom. Neko darīt – eju tālāk.

Pēc kāda laiciņa sāku domāt, ka esmu apmaldījies, jo, pēc visa spriežot, man jau būtu jāatrodas slavenajās dabas takās, taču līdz šim nav redzēta neviena zīme, kas to apstiprinātu. Un tad es ieraugu žogu ar lielu zīmi, kas vēsta, ka aiz šī žoga labāk nekāpt. Zeme aiz tā izskatās visai purvaina. Pirmā doma – tur vienkārši ir purvs, var noslīkt. Paejot pāris metrus tālāk ieraugu VIŅU. Milzīgs sumbrs guļ pie paša žoga. Tagad kļūst skaidrs kādā sakarā uz žoga uzlikta tā zīme. Nopētu viņu no tālienes un pat nedaudz satrūkstos, kad iezvanās telefons.

Pēc pāris kilometriem tieku līdz kempinga vietai. Viss ļoti zolīdi. Viss satīrīts, ierīkota vieta ugunskuram, sataisīti soliņi. Pat tualete uzcelta. Aptuveni 50 metru attālumā atpūšas igauņi, pārsimts metrus tālāk mūsu pašu tautieši. Neskatoties uz attālumu starpību, latviešus dzirdu krietni skaļāk. Uzceļu telti, sameklēju sausus zarus un sāku kurt uguni. Atlikušo vakara laiku vienkārši baudu dabu skatoties ugunī un mielojot acis Gaujas krastos. Ieturu vieglas vakariņas un dodos gulēt.

Aptuveni piecos no rīta atveru acis un pirmais, ko dzirdu “Līīīīīīīīgo, Līīīīīīo”. Pirmā doma – es gan esmu aizgulējies. Apskatos telefonā. Nē, ar datumiem viss kārtībā (2. maijs). Tautiešiem, visticamāk, bija beidzies dziesmu krājums, tādēļ ķērāks pie Līgo dziesmām. Sakuru ugunskuru, pabrokastoju un dodos Augšlīgatnes virzienā.

Uz ceļa pie kādām mājām sastopu divus suņus. Abi nikni, ka ielaužos viņu teritorijā. Vienu no viņiem savāc saimnieks, otrs (no blakus mājas) turpina riet. Pēc kāda brītiņa viņš sāk cītīgi iezīmēt teritoriju, lai parādītu, kurš te ir saimnieks. Es ar viņu nestrīdos – eju tālāk. Pēc pāris kilometriem uz ceļa satieku vietēju pensionāru, kurš, protams, arī ir milzīga suņa pavadībā. Šoreiz izskatās, ka suns ir noskaņots nopietni. Dažas sekundes izvairos no suņa uzbrukumiem, tad tīri instinktīvi sāku tvarstīties pēc naža, taču viss nokārtojas – saimnieks beidzot pamana, ka sunim kaut kas nepatīk un cenšas viņu savaldīt. Pēc kāda brītiņa tas arī izdodas. Man paskaidro, ka man esot biedējošas somas uz muguras.

Ar jaunu adrenalīna devu dodos tālāk uz Augšlīgatni, no kurienes ar autobusu uz Rīgu. Beigās jau par tradīciju kļuvušais gājiens no stacijas līdz Teikai. Rezumējums: forši pavadītas brīvdienas un milzum daudz jaunu emociju. Iesaku visiem, kam patīk daba, paceļot gar Gaujas krastiem – neaprakstāmi skati un sajūtas.

Andris Briedis


Posted in Piedzīvojumu stāsti and tagged , , , , , , , .