Nakts pārgājiens “Pāle – Ārciems – Pociems” 9. un 10. jūlijā

Aktīvā tūrisma portāls Pargajieni.lv piedāvā doties izzinošā nakts pārgājienā pa Pāles apkārtni 9. jūlijā.

Pārgājiena starts paredzēts autobusa pieturā “Pāle” 9. jūlijā plkst. 16:00, kad būs pienācis autobuss no Limbažiem.

Pārgājienu sāksim ar Pāles novadpētniecības muzeja apskati, kur iepazīsim Pāles apkārtnes vēsturi, uzzināsim interesantus stāstus par vietējām dzimtām un to, kuru ģimeņu uzvārdi ir saistīti ar senajām lībiešu dzimtām.

Pārgājienu turpināsim ar ciema apkārtnes iepazīšanu – apskatīsim Pāles luterāņu baznīcu un netālu esošās piemiņas vietas Pāles kapos, dosimies ekskursijā pa ciema interesantākajām vietām un skolas apkārtni. Pāles pamatskola ir ļoti vēsturiska un interesanta ēka, kuras atklāšanā piedalījies arī Latvijas prezidents Kārlis Ulmanis.

Skolas teritorijā sarīkosim pirmo piknika pauzi. Pēc tam dosimies tālāk uz Pāles šaursliežu dzelzceļa staciju, kura kādreiz ir bijusi svarīgs vietējo ceļu krustpunkts.

Pārgājienu turpināsim pa bijušā dzelzceļa stigu. Iepazīsim to, kas vēl no dzelzceļa līnijas ir saglabājies, tostarp vēsturisko Ārciema staciju. Kādreiz visas nozīmīgākās dzelzceļa stacijas šajā līnijā bija no sarkaniem ķieģeļiem būvētas un ļoti līdzīgas.

Ārciema apkārtnē apskatīsim brīvdabas baznīcu. Šajā vietā vēl nesen atradās laika zoba sagrauzta baznīcas ēka, kura jau bija kļuvusi bīstama un tika nojaukta. Tagad te mēdz notikt dažādi interesanti pasākumi un dievkalpojumi. Te sarīkosim otru piknika pauzi un mazliet ilgāk atpūtīsimies.

Ceļu turpināsim līdz pat Puikules dzelzceļa stacijai. Te kādreiz bijis liels dzelzceļa mezgls, kur krsutojies šaursliežu dzelzceļš Ainaži – Valmiera un platsliežu dzelzceļš Rīga – Rūjiena. Tagad šajā vietā ir saglabājušās daudzas kādreizējā dzelzceļa ēkas un ciems, kurā dzīvoja dzelzceļa strādnieki.

Tālāk noiesim nelielu posmu līdz Rāķu purvam un finišēsim Pociemā no kurienes plkst. 11:30 ar autobusu varēsim nokļūt atpakaļ Limbažos.

Automašīnu īpašniekiem iesakām braukt līdz Limbažiem, lai ar autobusu nokļūtu Pālē un pēc tam atgrieztos atpakaļ Limbažos.

Pārgājiena dalībniekiem līdzi jāņem laikapstākļiem atbilstošu apģērbu un apavus, ēdienu un dzērienus piknika pauzei un lukturīšus. Kopā plānots noiet nedaudz vairāk kā 30 kilometrus.

Dalības maksa:

5 eiro individuālajiem dalībniekiem;

4 eiro, ja ierodas vismaz divatā;

2 eiro skolēniem;

Bez maksas pirmsskolas vecuma bērniem pieaugušo  pavadībā.

Dalības maksā iekļauta arī ieejas maksa Pāles novadpētniecības muzejā.

Pieteikšanās pa e-pastu janis@pargajieni.lv vai tālruni 26980327 norādot savu vārdu, dalībnieku skaitu un tālruņa numuru.

 


Posted in Citi jaunumi and tagged , , , , , , .

Pārgājienu kalendārs pavasara/vasaras sezonai

Šeit būs jaunais pasākumu kalendārs 2016. gada pavasara/vasaras sezonai. Iespējams, kautkas vēl var pamainīties, bet orientējoši šāds ir plāns:

23. aprīlis Lielā talka Mangaļsalā

24. aprīlis Bauska

1. maijs Sedas tīrelis

29.  maijs Saulkrasti

12. jūnijs Ērgļi

26. jūnijs Carnikava

9. un 10. jūlijs Stopēšanas maratons “Piedzīvojumu meklētājs 2016”

16. un 17. jūlijs Pāle – Ārciems – Puikules stacija

6. un 7. augusts Salacgrīva

28. augusts Bolderāja

Plašāka informācija par pasākumiem būs pieejama tuvākajā laikā! Vairāk info arī pa tālruni 26980327 vai e-pastu janis@pargajieni.lv.


Posted in Nākošie pasākumi, Pārgājieni and tagged , , , , , , , , , , .

Pārgājiens “Puikules stacija – Dikļi – Zilaiskalns”

Kādā ļoti karstā vasaras dienā izlēmām divatā doties pārgājienā prom no pilsētas burzmas. Savācām mantas, satikāmies Limbažos un braucām tālāk līdz Puikules stacijai. Tur ieradāmies jau vēlā pēcpusdienā.

Maršruts pamatā ved pa 1912. gadā būvētā šaursliežu dzelzceļa Ainaži – Valmiera – Smiltene maršrutu. 1976. gadā šo līniju slēdza, bet vēl kādu laiku posms no Puikules līdz Zilākalna ciematam vēl funkcionēja, jo apkārtnē atradās plaši kūdras purvi.

Tā nu sākām soļot ar domu, ka pirmajā dienā noiesim tikai 8 km līdz Grebu kalnam, kur tad arī varētu celt telti. Pirmais pārbaudījums jau bija pēc pārsimts metriem, kad nācās lauzties cauri latvāņiem. Tie šeit bija diezgan lielā skaitā un vajadzēja jau laikus uzvilkt jaku, lai nejauši neapdedzinātos ar šī indīgā auga sulu. Ja neskaita latvāņus, lielas neērtības, īpaši man, sagādāja odi, kuri te bija lielā skaitā un negribēja atkāpties, kožot skaustā un rokās. Tā kopumā mierīgā pastaigas solī devāmies uz priekšu, atgaiņājoties no kukaiņiem un pārvarot vairākus grāvjus. Gandrīz visā maršrutā nav neviena tilta, visi ir nojaukti reizē ar pašas līnijas demontāžu, kas kopumā apgrūtina iešanu, jo ik pa laikam nākas iet no no uzbēruma un cauri nātrēm un garajai zālei mēgināt sausām kājām šķērsot upes un grāvjus.

Soļojot cauri Ozolu stacijai, vērojām abās pusēs esošās mājas, kurās kādreiz ir dzīvojuši dzelzceļnieki un viņu ģimenes. Pārsteidza kāda māja, kuras dārzā mastā plīvoja Latvijas karogs, bet pats dārzs bija gludi nopļauts un pat dzelzceļa uzbērums līdz vidum bija dabūjis just zāles pļāvēja zobus. Aizaugušajā apkaimē tas bija tāds ļoti patīkams kontrasts.

Ceļu turpinājām līdz pat Grebu Bļodas kalnam un Grebu Pilskalnam. Abu kalnu apkaime vairākās talkās ir kopta un iekārtota gandrīz 20 gadu garumā. Tā ir atzīta par dievturu svētvietu. Teritorijā ir izvietots informatīvs plakāts, kur attēlota visu darbu gaita un aprakstīts viss svarīgākais par šo teritoriju. Tur arī nolēmām palikt pa nakti, sakūrām ugunskuru, uzcēlām telti un vakarpusē devāmies pie miera.

Nākošajā dienā pēc ilgstošas atmošanās devāmies pa ceļu uz Dikļiem. Dikļu apkaimē apskatījām Dikļu pamatskolu, baznīcu, Vika parku, Dikļu pili un citus interesantus apskates objektus. Pagasta centrā ceļi ir nesen noasfaltēti, uzbūvētas bruģētas ietves un kopumā šeit par viesiem ir domāts pamatīgi. Ciemats atstāja patīkamu iespaidu un vēlme tur atgriezties tuvākajā nākotnē noteikti būs vēl ilgu laiku.

Sākot soļot atpakaļ uz dzelzceļa stigas pusi, mūs pārsteidza pirmās lietus lāses un pērkons. Jau ejot Dauguļu stacijas virzienā vējš kļuva spēcīgāks un sākās auksta vēja duša, kas nerimās līdz pat pašai stacijai. Tur pagriezāmies Zažēnu purva virzienā un pa dzelzceļa atzaru (to, kas no tā pāri palicis), devāmies uz Zilokalnu. Pa ceļam sastapām vairākus stirnu bukus, redzējām nolauzta koka stumbra galā vanagu, dzirdējām dzeguzi kūkojām. Purva apkārtnē bija jaušama dzīvība un rosība.

Pārgājuši pāri Briedei pa vienīgo nopietno tiltu, kas te vēl ir saglabāts, pie mums piebrauca vietējais makšķernieks, kurš ne vārda nesaprata no manas latviešu valodas. Dīvaini, ka cilvēks visu mūžu šeit dzīvodams nesaprot, ko es viņam atbildu skaidrā latviešu valodā. Laikam ārpus sava ciema bieži nedodas. Nav nekāds noslēpums, ka Zilākalna pagastā vairākums ir krieviski runājošo, kuri šeit atbrauca būvēt ciematu un strādāt kūdras rūpnīcā un uz dzelzceļa.

Uzvilkuši mugurā pēdējās sausās drēbes, devāmies uz Zilokalnu. Cauri ciematam gājām kalnā augšā pa vienu no daudzajām takām. Kalna galā atrodas uguns vērošanas tornis un lapene, kā arī vairāki soliņi un ugunskura vieta. Beigu beigās izlēmām šeit palikt pa nakti, lai agri no rīta dotos kājām uz Valmieru un paspētu uz pirmo vilcienu un autobusu katrs uz savām mājām.

Nakts bija ļoti lietaina un no rīta, kad atmodāmies un gribējām doties prom, tā arī nekas nesanāca, jo lietavas bija tik spēcīgas, ka nosēdējām teltī līdz pat pusvienpadsmitiem. Lietum pierimstot, nojaucām telti un devāmies prom uz Valmieru. Pēc pāris stundām 15 kilometrus garais ceļš bija pieveikts un iesoļojām pilsētā. Aizgājām līdz stacijai, atvadījāmies un es devos uz autoostu, lai paspētu vēl laikus nokļūt atpakaļ Limbažos.

Kopā tika noieti 28 kilometri un vēl 15 kilometri no Zilākalna līdz Valmierai. Var teikt, ka jaukā laikā šis ir tāds mierīgs pastaigas maršruts jebkuram tūristam un ceļotājam, kas kaulus nelauž, tulznas arī neko daudz nerada un divās dienās var redzēt ļoti daudz gan no skaistās dabas, gan arī no tām kultūrvēsturiskajām vērtībām un apskates vietām, kas šajā apkaimē sastopamas lielā skaitā.


Posted in Piedzīvojumu stāsti and tagged , , , , , , , , , , .