Stopēšanas maratons “Piedzīvojumu meklētājs 2012” jau 11. un 12. augustā

Labdien, stopētāji!

Šī ziņa ir ļoti svarīga visiem tiem, kuri ir aktīvi stopētāji un vēlas savus spēkus izbaudīt speciāli Jums veidotā pasākumā – stopēšanas maratonā!
Stopēšanas maratons “Piedzīvojumu meklētājs” šogad notiks jau ceturto reizi. Bet ko nu tur daudz runāt – kas ir stopēšana, to mēs visi ļoti labi zinām.

Tad nu īsumā par to, kur, kas un kā, kā pieteikties, kā piedalīties un cik tas mums visiem izmaksās!

Pieteikšanās sākas kopš brīža, kad šis teksts tiek publicēts lapā Pargajieni.lv.

Arī šogad būs meistarklases.

Tie, kuri ikdienā vai ik pa laikam stopē, ir gatavi piedzīvojumiem, bet labprāt pirmās dienas vakarā ar vairāk vai mazāk garantiju finišētu, tie var piedalīties Ikdienas stopētāju klasē (te vieta ir arī iesācējiem, kuri līdz šim to nav darījuši vai dara ļoti reti).

Bet tie, kuri uzskata, ka ir labākie no labākajiem un ka viņu dēļ apstāsies jebkura automašīna, var pieteikties Profesionāļu klasei. Tur nu varēsiet rādīt, ko protat. Tik nesakiet, ka nebrīdināju,ja ieradīsieties tikai nākošās dienas rītā. Katrā pilsētā kā vienmēr būs jāpaveic kāds neliels uzdevums un finišā būs jāpierāda, ka tiešām esat tur bijuši.

Ja jau ir meistarklases, tad arī uzdevumi ir atšķirīgi. Līdz ar to arī maršruti “nedaudz” atšķiras.

Ikdienas stopētāju klasē maršruts ir sekojošs: Rīga (starts) – Cēsis – Smiltene – Valmiera – Limbaži – viesu nams “Kraukļi” (Salacgrīvas pagastā kādus 6 km uz A no Svētciema Svētupes ielokā (te arī finiša vieta)).

Profesionāļu klasē maršruts drusku grūtāks: Rīga (starts) – Cēsis – Valmiera – Valka – Vīlande (Viljandi) – Pērnava (Pärnu) – viesu nams “Kraukļi” (Salacgrīvas pagastā kādus 6 km uz A no Svētciema Svētupes ielokā (te arī finiša vieta)). Tātad šajā maršrutā drusku paceļosim arī pa Igauniju.

Kas var piedalīties?

Kā vienmēr visi tie, kuri sasnieguši 18 gadus. Tie kuri pērn un aizpērn teica, ka viņi var par sevi atbildēt arī bez pilngadības – beidzot ir pienācis Jūsu laiks. Pārējie, kuriem vēl nav 18 gadi – laipni lūgti nākošgad vai aiznākošgad! Var piedalīties individuāli vai komandās pa divi (pa pāriem).

Pieteikšanās pa e-pastu janis@pargajieni.lv norādot savu
vārdu, uzvārdu,
dzimšanas datus (uz vietas pārbaudīsim Jūsu pasītes vai ID kartes (jo īpaši Profesionāļu klasē),
adresi (pietiek ar pilsētu vai novadu (pagastu)),
kurā no meistarklasēm piedalīsieties,
individuāli vai komandā (te nu tad informāciju par abiem dalībniekiem),
komandām arī komandas nosaukumu vajadzētu,
vai esat jau kādreiz piedalījušies.

Cik tas viss maksā?

Tā kā stopēšana ir bezmaksas pasākums, tad dalības maksa netiek iekasēta. Tomēr, katru gadu finišā sagaidām ar cienastu, ir labiekārtota telšu vieta, ugunskura vieta un iespēja atpūsties labi pavadīt laiku. Tādēļ vienmēr stopētāji sametas, lai mēs varētu nosegt šos izdevumus. Šogad mēs mitināsimies viesu nama teritorijā, kur būs labiekārtota telšu un ugunskura vieta, peldvieta dīķī un upē, šķēršļu josla mežā un citas interesantas aktivitātes, arī labierīcības.
Tādēļ brīvprātīgi obligātais ziedojums no vienas personas ir Ls 2. Ja esat komanda, tad pa abiem sanāk Ls 4 ( Ls 2 + Ls 2). Tāpat kaut kādi santīmi būs vajadzīgi arī pa ceļam, jo ir daži uzdevumi, kur kādā veikalā vai degvielas uzpildes stacijā ir jāveic simbolisks pirkums (sērkociņu kastīte, saldējums vai kas cits pusdienām). Tie, kas jau ir piedalījušies, ir tādus piedzīvojuši.

Ko jāņem līdzi?

Telts, guļammaiss, vēlams rezerves apģērbs. OBLIGĀTI pases vai ID kartes. Tas jo īpaši attiecas uz Profesionāļu klases stopētājiem, jo Igaunijā Jūsu studentu apliecības un vadītāja apliecības neviens robežsargs vai imigrācijas dienesta darbinieks neuzskatīs par ceļošanai derīgu dokumentu. Robežkontrole nepastāv, bet uz robežas un tās tuvumā ik pa laikam ir patruļas, kuras mēdz izlases kārtībā pārbaudīt ceļotājus.
Tā kā par ēdamo un dzeramo mēs parūpēsimies, tad šis jautājums Jums ir aktuāls tikai stopēšanas laikā. Vakarā jau tradicionāli sagaidīsim ar kārtīgiem labumiem.
Vēl par līdzņemamo – pildspalvas vai zīmuļi, visas iespējamās apkārtnes kartes (pilsētu, novadu un jebkuras citas tūrisma un autoceļu kartes Jums noderēs). Vēlams arī paņemt līdzi fotoaparātu vai telefonu ar šādu funkciju, jo var gadīties arī kāds fotografēšanas uzdevums.

Ja nu kāds vēl līdz galam nav sapratis, kas īsti šajā pasākumā jādara, tad vēlreiz pavisam īsi. Tad, kad tiks dots starts, dosieties stopēt pa maršrutu. Katrā pilsētā, kas maršrutā minēta, Jums būs jākāpj ārā, jāiet meklēt kontrolpunktu, jāpaveic uzdevumu un tikai tad jādodas tālāk. Kurš pirmais nonāks līdz finišam un būs bijis visos kontrolpunktos un paveicis visus uzdevumus, tad arī būs uzvarētājs. Bet bez krāpšanās, jo mēs mēdzam arī piešķirt soda punktus. Un tie var būt gan par mistisku 300 km stundā pārvietošanos no vienas pilsētas uz otru, gan par kontrolpunkta izlaišanu, gan par cita veida krāpšanos vai citu dalībnieku aizkavēšanu.

Vai būs arī balvas?

Viss atkarīgs no sponsoriem un atbalstītājiem, bet katru gadu kaut kas lielāks vai mazāks ir bijis. Tā kā uzvarētāji bešā nepaliks. Un galu galā – galvenais jau ir piedalīties un stopēt.

Visbeidzot, kur tieši, kad un kā viss notiks?

Tātad kā jau sākumā minēju,viss pasākums ir uz divām dienām – 11. un 12. augustā. 11. augustā stopējam, 12. augustā sagaidam pēdējos stopētājus, ja kāds vēl ir aizkavējies, spēlējam spēles, apbalvojam uzvarētājus un dodamies mājup.

Starta vieta un pirms starta veicamās aktivitātes.
Kā jau ierasts, mēs vienmēr startējam no kādas vēsturiski vai citādi interesantas vietas Rīgā.
Šogad esam izvēlējušies startēt no klusā centra.Jau pērn mūs kontrolpunkta veidošanā atbalstīja Skrīveru mājas saldējums. Šogad viņu jaunatvērtajā kafejnīcā notiks starta pasākums.

Starta vieta un adrese:
Skrīveru Mājas saldējums Rīgā, Alberta ielā 1 – 3A (ieeja no Antonijas ielas).
9:00 sākas reģistrācija
9:40 īss ieskats norises kārtībā,atklāšanas runa un pateicības atbalstītājiem, intervijas citas runas
9:55 pēdējie jautājumi un neskaidrību precizēšana
10:00 starta došana

Kad starts ir dots un visi jau kaut kur pa Vidzemi vai jau pa Igauniju stopē, tad gribas ar steigu zināt, kur un kā līdz finišam nokļūt.

Arī šajā ziņā mums neskaidrību nav un šogad viss ir zināms ātrāk kā citus gadus.

Finiša vieta un precīza adrese:
Viesu nams “Kraukļi” , Salacgrīvas novads
(skatiet karti un arī bildes šeit: http://www.kraukli.lv/kontakti )

Laikam tas arī īsumā viss. Ja nu ir kādi jautājumi, rakstiet uzjanis@pargajieni.lv vai zvaniet uz 26980327.

Tagad pienācis laiks vērsties pie tiem, kuri vēlas šo pasākumu atbalstīt.
Ja ir kāds uzņēmējs vai privātpersona, kas vēlas sniegt savu ieguldījumu balvu fondā vai finansiāli atbalstīt, lai pasākumu sarīkotu vēl grandiozāku un interesantāku, tad arī lūgums rakstīt uz iepriekš minēto e-pastu vai zvanīt. No savas puses nodrošināsim reklāmas laukumu mājas lapā, iespēju izvietot savu reklāmas baneri starta/finiša vietās un atsauci visās preses relīzēs un citos reklāmas materiālos.


Posted in Pārgājieni and tagged , , , , , , , , , , , , , , , , , , .

Ainaži – Salacgrīva – Svētciems

Viss sākas dienas vidū, kad tiek iekāpts autobusā:  Rīga – Salacgrīva – Ainaži. Nonākam galā vakarpusē. Pirmie iespaidi – mazs lauku miestiņš.

Man kā jūras mīļotājam šī vieta īpaši patīk, jo ir iespēja nokļūt uz diezgan paveca mola. Tas arī pirmais ievērojamais apskates objekts – Ainažu mols. Vispār diezgan grūti pa viņu staigāt, bet kaut kā ar visām mugursomām tiekam līdz galam. Interesanti – īpaša noskaņa ka zini ka vienā pusē redzi jau Igauniju, bet dzīvojies un kāja Tev vēl uz latvju zemes (doma ir atgriezties un iekarot Igaunijas pusi)

Šeit nedaudz vairāk informācija par šo molu(avots: vietas.lv):

“Vairāk nekā puskilometru garais mola posms, kas sastāv no lieliem laukakmeņiem, būvēts 1928. gadā. Uz mola savulaik bijis izbūvēts šaursliežu dzelzceļa atzars. Mola atliekas redzamas arī tālāk jūrā kā lielas akmens salas.”

Tālāk ceļš veda līdz pieminekļa akmenim “Baltā saule” kas ir veltījums Kr. Valdemāram, atklāts 1998.g. (tēln. V. Titāns). Kā mēs uzzinājām uz koka saules zaru galiem ir attēloti Māras jostas simboli. Pēc šī pieminekļa apskates ceļš tika turpināts uz Salacgrīvas pusi meklējot pirmo apmešanās vietu, atradām diezgan mierīgu vietiņu, kur arī apmetāmies. Neliela vēsa jūras pelde – ūdens bija tiešām pavēss un tad jau atpūta 🙂 Nākošā rītā cēlāmies un atklājām ka ūdens kļuvis nedaudz vēsāks. Un lielā soļošana varēja sākties. Izgājām arī cauri Randu pļavām – pa speciālu dabas taku kura veda uz putnu vērošanas platforu – torni. Šeit arī bija mans lielākais šī pārgājiena iespaids – piejūras pļavas. Man kā kurzemniekam un cilvēkam, kas nodzīvojis lielāko savu mūža daļu Ventspilī – jūrmalā, kur ir kāpas –  šīs pļavas šķita īpaši vilinošas, jo skats bija vienkārši neatkārtojams. Putni tik dažādi un interesanti un, jā, arī savvaļas govis redzējām.

Lūk, neliela informācija par šīm pļavām, ko atradu Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā (http://www.dap.gov.lv/?objid=502):

Aizsardzības kategorija: dabas liegums (ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā), Natura 2000 teritorija

Administratīvais iedalījums: Salacgrīvas lauku teritorija, Ainažu pilsēta

Platība: 280 ha

Dibināšanas gads: 1962

Dabas vērtības:

Liegums izveidots piejūras pļavu, retu augu sugu un sabiedrību aizsardzībai. Nozīmīga ligzdojošo bridējputnu un ūdensputnu vieta. Vairāk nekā 40 aizsargājamo augu sugu. Viena no 3 purva mātsaknes atradnēm Latvijā.

Individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi: nav”

Pēc šīs skaistās vietas apmeklējuma tālākais ceļš veda uz Salacgrīvu – jāpiemin bija savs apgrūtinājums, kā jau vasarā – karstums. Bet veiksmīgi nonācām Salacgrīvā. Pirms Salacgrīvas mola apmeklējām Salacas lībiešu pilskalnu. Šeit nedaudz info par to(Avots: vietas.lv):

“Pilskalns atrodams Salacas labajā krastā. 1226. gadā te uzcelta Rīgas bīskapa pils, kas nopostīta 1577. gadā. Aizsērējušos pils grāvjos atrastas kuģu atliekas. Teika vēstī, ka lībiešu pili, kas šeit atradusies iepriekš, iekarojuši jūras laupītāji, iespējams vikingi, tā vadoņa Trommela vadībā. Trommels ņēmis par sievu pils valdnieka meitu.

Valda uzskats, ka arī vācu tirgotāji vispirms esot izcēlušies malā pie Salacas ietekas, nevis nākamās Rīgas tuvumā, un tas esot noticis 1186. gadā.”

Apmeklējuši šo objektu bijām arī gatavi iekarot Salacgrīvas molu, kas visā visumā bija tāds pats kā Ainažos – kāpelēšana bija tāda pati. 🙂

Arī šis mols iekarots, kas tālāk? Tālāk neliela uzpildīšanās un došanās tālāk meklēt apmešanās vietu. Tieši šeit šis pārgājiens pārtapa nevis Ainaži – Salacgrīva – kā, starpt citu, bija plānots sākumā, bet gan par Ainaži – Salacgrīva – Svētciems. Jā, daba parādīja, ka tā arī māk pārsteigt un izrādījās ka nemaz tik viegli šeit nebūs –  gar jūras krastu varēja paiet tikai nelielu gabalu, bet redzējām arī dažus akmeņus, kas bija jūrā, tiesa, kuri no akmeņiem tie ir, grūti pateikt, bet ko redzēt te ir. Protams, tā kā gar jūru tālāk vairs nebija iespējams iet, nācās iet pa meža ceļu. Gaidot un meklējot kādu ceļu, kas izvestu līdz jūrai, sanāca noiet labu gabalu un pa ceļam tik saņēmām vienu vilšanos pēc otras līdz beigās nokļuvām līdz patīkamai vietiņai pie jūras, kur jau atkal varēja droši soļot gar jūras krastu. Paejot pāris kilometrus, atradām arī jauku pārnakšņošanas vietu. Tāda īsta nojauta, kur esam, nebija. Bija aptuvena, bet ar to ari pietika.

Un šeit bija arī pirmais pārsteigums – negaiss. Īstenībā pērkona negaisu solīja jau iepriekšējā vakarā, bet tas netika sagaidīts, tad nu satikām to šajā pēdējā vakarā. Nebija jau nekas liels, bet bija pietiekoši, lai necilā telts, kas nemaz nebija tik lielam lietum piemērota, sāktu nedaudz pludot. Tomēr tikām galā un ātri un operatīvi salikām visu, kas var samirkt, plastmasas maisos. Pārdzīvojām šo un vēl saņēmām nelielu vakara saulīti, kas nedaudz apžāvēja mūs. Un tad jau arī nogurums darīja savu – atpūtāmies. 🙂

Jauns rīts jauni spēki – brokastis un somu sakravāšana. Došanās tālāk – ejam kā nolemjam uz lielceļa pusi – izejam cauri kādai lauku sētai. Labi, gar lauku sētu un soļojam pa parastu grants ceļu. Pamanām kaut ko līdzīgu šosejai un, kad esam pie šosejas, saņemam pārsteigumu – esam Svētciemā – un gaidam autobusu.

Sagaidam, nopērkam biļetes un braucam mājup. 🙂

Neaizmirstami pavadīta nedēļas nogale!


Posted in Piedzīvojumu stāsti and tagged , , , , , , , , .