Divu dienu ekskursija pa Lejaskurzemi 22. un 23. jūlijā
Aktīvā tūrisma portāls Pargajieni.lv piedāvā doties izzinošā ekskursijā pa Lejaskurzemi un Mažeiķiem Lietuvā 22. un 23. jūlijā.
Starts paredzēts 22. jūlijā plkst. 7:30 no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas (ORIGO). Braukšana ar bezceļu apstākļiem piemērotu 40 vietīgu Mercedes autobusu.
Ekskursijas 1. dienā apskatīsim Cieceres avotu, Šķēdes memoriālu, Ziemeļu fortus, Karostu, uz Golodova dambja izbūvēto skatu torni un Latvijas tālāko rietumu punktu Bernātos. Jūrmalciemā plānojam iepazīties ar vietējo novadpētniecības ekspozīciju “Jūrmalciema senatne”. Noslēgumā apmeklēsim Luknas skābaržu audzi un Dunikas purva laipu.
Nakšņošana paredzēta Embūtes tūrisma informācijas centra jauniešu mītnē.
2. dienā pirms izbraukšanas apskatīsim Embūtes senlejas dabas parku, Joda dambi, sagrauto baznīcu un Embūtes pils drupas. Šajā dienā paredzēta ekskursija pa Vaiņodi, kur apskatīsim ciemata vēsturisko apbūvi, Lielbātas avotu un mazliet arī Vaiņodes lidlauku, kurā reiz atradās pašlaik Centrāltirgus vajadzībām pielāgotie dirižabļu angāŗi.
Ekskursiju turpināsim ar Alšu kaļķu cepļa iepazīšanu un braucienu uz Lietuvu. Lietuvā ieradīsimies pa nelieliem lauku ceļiem caur autobusa logiem redzot un ar deguniem sajūtot Mažeiķu naftas rūpnīcu un tās apkārtnē esošo naftas smārdu.
Mažeiķu pilsētai cauri tek Venta un uz tās atrodas mākslīgs ūdenskritums. Pēc ūdenskrituma apskates izbraukāsim Mažeiķu pilsētu un sarīkosim veikala pauzi, lai ceļotāji varētu iepirkties un mazliet iepazīt arī Lietuvas veikalu piedāvājumu.
Cauri Ezerei atgriezīsimies Latvijā un pa ceļam uz Saldu iepazīsim lielākos vācu karavīru kapus Latvijā, kur tiek pārapbedīti Kurzemē kritušie vācieši. Tiek lēsts, ka te dus jau vairāk kā 25 tūkstoši karavīru.
Rīgā plānojam ierasties ap plkst. 20:00.
Dalības maksa 35 eiro no cilvēka. Cenā iekļauti autobusa izdevumi, gida pakalpojumi, naktsmītne uc izdevumi.
Nakšņošana paredzēta 6 līdz 8 vietīgos numuriņos gultās vai zālē uz matračiem. Tā kā vietu skaits ir ierobežots, lūgums pieteikties laicīgi. Pirmie tiks gulēt gultās, pārējiem vietas būs uz matračiem. Ja kāds vēlas nakšņot svaigā gaisā teltīs vai uz sava privātā matrača, lūgums par to informēt, lai zinām, cik vietas vēl ir palikušas, jo vietu skaits autobusā ir lielāks nekā vietu skaits gultās un uz matračiem.
Ja plānojat ierasties lielākā skaitā vai ar bērniem, lūgums rakstīt un tad varam vienoties par labāku cenu vai vienu numuriņu visam draugu pulciņam.
Pieteikšanās OBLIGĀTA pa tālruni 26980327 vai e-pastu [email protected], norādot savu vārdu, dalībnieku skaitu un tālruņa numuru. Ja ir kādas īpašas vēlmes vai jautājumi, droši rakstiet un mēs mēģināsim rast kopsaucēju.
Pašlaik pieejamas vairākas vietas gultās, 10 vietas uz matračiem un vēl 7 cilvēki var izvēlēties gulēt uz saviem matračiem vai teltīs. Pirmajam pārim, kas pieteiksies, būs ekskluzīva iespēja nakšņot vieniem pašiem jaunlaulāto numuriņā.
Biļetes var nopirkt arī šeit: http://www.bezrindas.lv/lv/divu-dienu-ekskursija-pa-lejaskurzemi/3414/
Posted in Citi jaunumi and tagged Embūte, Karosta, Liepāja, Mažeiķi.
Pārgājiens “Liepājas Karosta” 19. martā
Aktīvā tūrisma portāls Pargajieni.lv piedāvā doties izzinošā pārgājienā pa Liepājas ziemeļu galu – Karostu un Ziemeļu fortiem.
Pārgājienu sāksim Liepājas dzelzceļa stacijā (autoostā) 19. martā plkst. 11:00, kad būs ieradies autobuss no Rīgas.
Pārgājienu sāksim ar īsu Liepājas vēstures iepazīšanu, stāstu par dzelzceļa līnijām un Liepājas staciju. Pa gājēju tiltu dosimies pāri dzelzceļam uz Ziemeļu priekšpilsētu. Te atrodas viena no lielākajām (pēc platības) ēkām pasaulē – trikotāžas kombināts “Lauma”. Kādreiz tas pēc darbinieku skaita bijis pat viens no lielākajiem uzņēmumiem pasaulē.
Liepāja vienmēr bijusi nozīmīga ostas pilsēta. Šeit atrodas neaizsalstoša osta, kura visos laikos bijusi gan nozīmīga tirdzniecības osta, gan militārs cietoksnis.
Karostas kanālu, kurš ir mākslīgi veidots tieši karaflotes vajadzībām, šķērsosim pa Latvijā vienīgo izgriežamo tiltu – Kalpaka tiltu. Pie tilta atrodas piemiņas plāksne tiem zemessargiem, kuri nenobijās un piedalījās Karostas blokādē. Tas bija vēsturisks notikums 90. gadu sākumā – laikā, kad Latvijā vēl atradās ienaidnieka karaspēks.
Karosta visām varām kalpojusi par nozīmīgo militāro bāzi. Te atrodas gan cara laika, gan padomju laika, gan Latvijas Republikas celtās armijas būves. Apskatīsim Karostas cietuma apkārtni, ūdenstorni, pareizticīgo katedrāli un Ziemeļu molu, kurš ir garākais mols Latvijā.
Ziemeļu fortus sasniegsim ejot gar jūras krastu. Te lielā skaitā atradušies lielgabali, bunkuri, novērošanas torņi un citas militārās būves. Kāpās atrodas pieminekļi kureliešiem – karavīriem, kuri cīnījās par neatkarības atjaunošanu 2. pasaules kara laikā – un ebrejiem, kuri kopā ar pilsētas iedzīvotājiem un karagūstekņiem gāja bojā Šķēdes kāpās nacistu izvērsto represiju laikā.
Ziemeļu forti ir nozīmīgākais nocietinājums Liepājā. Kādreiz šādas lielgabalu pozīcijas bija apkārt visai pilsētai, kuru papildus aizsargāja arī mākslīgi izraktais Cietokšņa kanāls.
No Šķēdes atpakaļ dosimies ar 8. autobusu, kurš ļaus mums redzēt arī tos Karostas nostūrus, kurus neredzēsim ejot kājām un bijušās Liepājas Cukurfabrikas apkārtni. Autobuss no Škēdes galapunkta aties plkst. 16:15. Tiem, kuriem būs nepieciešams nokļūt atpakaļ stacijā, būs jākāpj ārā Flotes ielā, bet pārējie varēs turpināt ceļu līdz pilsētas centram. Autobusa biļetes ieteikums iegādāties jau iepriekš, piemēram, pretī stacijai esošajā TOP! veikalā. Tas būs lētāk un ērtāk.
Finišs Liepājas stacijā plānots ap 17:00, lai paspētu uz autobusu un vilcienu Rīgas virzienā. Vilciens būs ērtāks, lētāks un Rīgā ieradīsies gandrīz vienlaicīgi ar autobusu.
Pārgājiena dalībniekiem līdzi jāņem laikapstākļiem atbilstošu apģērbu un apavus, ēdienu un dzērienu piknika pauzei. Kopā plānots noiet apmēram 15 kilometrus.
Dalības maksa:
5 eiro individuālajiem dalībniekiem;
4 eiro, ja ierodas vismaz divatā vai uzrādot ISIC karti;
1, 50 eiro skolēniem (vai 1,00 EUR uzrādot ISIC karti);
Bez maksas pirmsskolas vecuma bērniem pieaugušo pavadībā.
Pieteikšanās pa e-pastu [email protected] vai tālruni 26980327, norādot savu vārdu, dalībnieku skaitu un tālruņa numuru.
Posted in Nākošie pasākumi, Pārgājieni and tagged Cietokšņa kanāls, Karosta, Karostas blokāde, Karostas kanāls, Liepāja, Liepājas stacija, Šķēde, Ziemeļu forti.
Stopēšanas maratons “Piedzīvojumu meklētājs 2013” 3./4.augustā
Aktīvā tūrisma portāls Pargajieni.lv izsludina pieteikšanos Stopēšanas maratonam “Piedzīvojumu meklētājs 2013”, kas norisināsies šajā nedēļas nogalē – 3. un 4. augustā.
Maratonam šis ir jubilejas gads – piektais.
Šogad atkal būs iespēja piedalīties individuāli un komandās pa pāriem.
Arī šogad būs divas klases ar atšķirīgiem maršrutiem.
Ikdienas stopētāju klase būs pa maršrutu Rīga – Tukums – Saldus – Aizpute – Liepāja – Jūrmalciems.
Profesionāļu klase šogad būs arī pa Lietuvu pa maršrutu Rīga – Jelgava – Šauļi – Palanga – Škodas – Priekule – Liepāja – Jūrmalciems.
Katrā klasē apbalvosim uzvarētājus un piešķirsim arī balviņas.
Šogad atklāšanas pasākums un starts tiek rīkots sadarbībā ar VAS “Latvijas Dzelzceļš” Latvijas dzelzceļa vēstures muzeju Rīgā, Uzvaras bulvārī 2A. 9:00 sāksies reģistrācija maratonam, 9:45 būs instruktāža, bet 10:00 tiks dots starts. Kā orientieris kalpos muzeja teritorijā esošais zaļais elektrovilciens.
Šogad par balvām un kontrolpunktiem rūpēsies arī Tukuma un Jelgavas tūrisma informācijas centri.
Finiša vieta šogad būs Liepājas apkārtnē. Nīcas novadā Jūrmalciemā kempingā “Jūrmalciema Klajumi”.
Dalības maksa (ziedojums): šogad ir Ls 3 no cilvēka.
Dalības maksa tiks izlietota telts vietas īrei (teltis un cits inventārs gan jāņem līdzi pašiem) un vakariņu galdam. Tradicionāli sagaidīsim ar dažādiem gardumiem, arbūzu, dzērieniem un uzkodām. Finiša vietā nākošajā rītā būs futbola mačs, volejbola mačs starp komandām un dosimies ekskursijā pa Jūrmalciemu un uz vietējo muzeju.
Par pieteikšanos:
sūtīt uz e-pastu [email protected] komandas nosaukumu, dalībnieku vārdus un uzvārdus, dzimšanas datus (vienīgais obligātais kritērijs ir pilni 18 gadi), pilsētu vai novadu no kurienes ir dalībnieks, komandas nosaukumu un abu dalībnieku e-pasta adreses un tālruņa numurus.
Līdzi ņemamās lietas šogad: telts, guļammaiss un cits inventārs un apģērbs pēc pašu ieskatiem. OBLIGĀTI – pildspalva, uzlādēts telefons, fotoaparāts vai kāda cita ierīce ar foto funkciju, visas iespējamās apkārtnes kartes konkrētajam maršrutam (daudzums un veidi pēc pašu ieskatiem), pase vai ID karte ( jo īpaši profesionāļu klases dalībniekiem).
Pieteikšanās maratonam līdz 2. augusta plkst. 17:00.
Plašāku info varat iegūt rakstot uz e-pastu [email protected] vai zvanot uz 26980327.
Posted in Pārgājieni and tagged Jūrmalciems, Kurzeme, Latvija, Liepāja, Lietuva, piedzīvojumi, Piedzīvojumu meklētājs, Rīga, stopēšana, Stopēšanas maratons, tūrisms, Zemgale.
Pārgājiens “Liepāja – Pāvilosta”
Posted in Piedzīvojumu stāsti and tagged dzelzceļš, Kurzeme, Latvija, Liepāja, Pāvilosta, piedzīvojumi, stāsts, tūrisms.
Liepāja – Kuldīga 2007
Tā nu sagadījies, ka pirmajā pilnajā vasarā, kuru pavadīju dzīvodams Rīgā, galīgi nebija, ko darīt un radās doma paceļot pa Latviju. Vienmēr ir aizrāvuši dzelzceļi un savu pirmo ekspedīciju nolēmu organizēt pa bijušā Kuldīgas šaursliezu dzelzceļa pēdām. 2007. gada jūlijā ar Jāni no Valmieras un Lauru no Nīgrandes nolēmām doties pārgājienā pa banīša pēdām. Jau vēlā vakarā pēc deviņiem visi satikāmies Liepājas stacijā. Turpat mūs pavadīt bija atnākusi mana sena draudzene Aija. Viņa vēl mums sniedza pēdējos norādījumus un padomus kā vietējā un tad bijām gatavi doties ceļā.
Pa ceļam apmeklējām STATOIL. Jau pirmie piedzīvojumi sākās ar to, ka tur dabūtie maisiņi neturēja pat nieka sviestmaižu nešanu un plīsa gan rokturi, gan dibeni. Reti brāķīgi maisiņi. Tovakar bija doma tikai līdz Tosmares ezeram aiziet un kaut kur tā tuvumā palikt. Beigu beigās soļojot labā tempā – 6 km/h – nonācām līdz Kapsēdes dižakmenim. Tā kā bija jau teju pusnakts, sapratām, ka tālāk iet nav jēgas un tur pat pie dižakmeņa uzcēlām telti un sakūrām ugunskuru. Vai tur to maz drīkstēja darīt, mēs nezinājām. Kaut kur ne pārāk tālu bija dažas mājas. Turpat blakus atradās dzelzceļa pārbrauktuve un pats dzelzceļš arī ne pārāk aizaudzis kopumā. Uz tā dižakmeņa var redzēt vācu iegravētos uzrakstus un krustu no kaut kāda pirmā kara laika aptuveni. Jānis, starp citu, naktī bija izmēģinajis, kāda uz tā dižakmeņa ir gulēšana, jo naktī ugunskura otrā pusē sunītis tā nejauši bija ganījies un jaunietim bija palicis neomulīgi. No rīta viņš atzina, ka gulēt uz tāda sasiluša akmeņa gan bijis samērā ērti.
No rīta, kad bijām jau paēduši un gatavi soļot tālāk, nolēmām, ka derētu apskatīt arī kaut ko, kas neatrodas tieši uz dzelzceļa. Aizgājām līdz dažu kilometru attālumā esošajai Kapsēdei. Tur bija vecas akmens dzirnavas. Vietējā pamatskola bija glīta un tās teritorija sakopta, bet muiža turpat blakus tika atjaunota un tai apkārt valdīja dubļi un haoss. Kad tas viss bija aplūkots, nolēmām savu ceļojumu turpināt un devamies uz Kapsēdes staciju. Turpat blakus ir arī Aizputes ceļiniekam piederoša asfaltbetona rūpnīca. Jau pirms tam fascinēja ceļa zīme – „Kapsēdes ABR 3” . Nu gandrīz kā Kapsēdes Aviobūves rūpnīca! 😀 Nonākot pie tās stacijas sapratam, ka tur ir ļoti jauka vieta, jo pagastam tur ir sava atpūtas vieta un kaut kas kempingam līdzīgs ar sporta laukumiem, dīķīti, šūpolēm un citām labām lietām. Katrā gadījumā vismaz tur stacijas tuvumā valdīja sakoptība, ja ņem vērā to, ka vilciens nekursē kopš 1999. gada, ja ne pat vēl ilgāk.
Nedaudz soļojuši pa dzelzceļu, izdomājā, ka vajadzētu apskatīt netālu esošo Baltijas Ledus ezera stāvkrastu un Medzes muižu. Pa ceļam gan sanāca neliels kuriozs, jo Jānis, laikam savas bārdas un garo matu dēļ, nedaudz sabaidīja kādu tantuku, kas pa ceļa pretējo pusi soļoja. Viņš tikai viņai uzprasīja, cik tālu vēl līdz muižai. Pa ceļam vēl uzkāpām Spicajā kalnā, no kura varēja saskatīt apmēram 15- 20 km attālumā esošo Liepāju ar tās ziemeļos esošajām rūpnīcām un skursteņiem.
Apskatījuši arī Medzes muižu, kuras teritorija bija pilna ar dakstiņu lauskām un svaigi pļautiem latvāņiem, devāmies uz Medzes staciju. Šī ēka ir apdzīvota un gribu pie reizes arī pabrīdināt, ka sieviete ir varen nedraudzīga un visus baida ar suni, kurš aizgājis meitās. Katrā gadījumā tur var būt visādi.
Tā nu beidzot devāmies netraucēti tālāk. Pazudām krūmu biežņā un soļojām pa zvēru iemītu taciņu uz priekšu. Pa ceļam bija daudz meža zemeņu, kurām laikam tādas mazliet klajas un smilšainas vietas labi patīk.
Jau pēcpusdienā pēc neliela lietutiņa nonācām Ploces stacijā. Ēka samērā stalta, divstāvīga, uz tās greznojās nosaukumi latviešu, krievu un vācu valodā un laikam pat padomju laikā te īpaši par daudzvalodību neviens nav satraucies. Uz perona bija aizaugušas zemeņu dobes un vispār bija diezgan dīvaina nekārtība. Bija grūti saprast vai tur kāds pensionāts dzīvoja vai kāds pavieglāka dzīvesveida piekopējs, bet kaut kāda dzīvība ēkas otrajā stāvā un pagalmā bija jūtama. Tur sapratām, ka lietus dēļ iet tālāk pa sliedēm negribam un izgājām uz ceļa. Bija ideja aizsoļot uz Vērgali. Tomēr kā ne brīnies, mums izdevās nostopēt policijas mikroautobusiņu, kas mūs laipni četru policistu apsardzībā aizvizināja līdz Vērgales stacijai. Tur bija skaista reklāma, kas vēstīja, ka divu minūšu attālumā ir veikals „Top!”. Tomēr neviens nebija pabrīdinājis, ka kājām tas prasas 40 minūtes! 😀
Vērgalē nonākuši, iekārtojamies pieturā un sākām šturmēt vietējās „bodes”. Pēc tam pieturā pusdienojām un cienājām vietējo suņuku, kurš citādi tikai pa netālu esošo miskasti dzīvojās. Barojām viņu ar vafelēm un šokolādi. Ciematiņš bija ļoti skaists un sakopts. Atceļā ievērtējām ceļa malā esošo zīmi ar gulbi uz tās. Kā vēlāk noskaidrojās, dīķī dzīvo gulbis, kurš labprāt pastaigājas arī pa ceļu. Kad jau bijām nonākuši atpakaļ Vērgales stacijā, lija kā pa Jāņiem. Tur nu sapratām, ka pat pie visoptimistiskākajām prognozēm tālāk soļot tajā dienā mēs vairs nevaram. Sagaidījām autobusu un braucām uz Pāvilostu.
Pāvilostā mēs bijām jau gana noguruši un devāmies cauri mežam meklēt izeju uz pludmali vai vismaz uz kaut kādu apmetnes vietu. Sākotnēji bija doma apmesties pamestā padomju armijas kara bāzē, bet tur visas ēkas bija pussagruvušas un piedrazotas un vienā stūrī iemitinājies NBS postenis. Izgājām cauri it kā mīnētam vai kā citādi bīstamam mežam, vismaz tā vēstīja brīdinājuma zīmes. Pludmalē atradām vietu nometnei un sākām celt telt. It kā jau jūras krastā telti celt un uguni kurt nedrīkst, bet principā tas vēl nevienam īpašu skādi nav iztaisījis, ja ņem vērā to, ka aiz mums reāli mēslu paliek mazāk kā pirms tam, jo mēs visus tuvumā esošos atkritumus un koka gabalus izmantojam ugunskuram, līdz ar to mēs tieši sakopjam teritoriju.
Vispār lija nejauki un teltis kaut kā uzcēlām. Jānis gulēja sliktā teltī, bet es sarunāju sev vietiņu daudz labākā teltī pie Lauras. Tā nu sagadījās, ka es no rīta jutos samērā labi. Kad pajautāju, kā bija, viņš atteica: „Gulēšana kā baseinā! „ 😀 Tā nu kaut kādas sausas drēbes savācām un nolēmām, ka jāuzkur uguni, jo tēju un kaut ko ēdamu ar gribējām. Saule spīdeja, drēbes gan uz improvizēta žāvētāja, gan uz smiltīm žuva labi. Bet sērkociņi bija slapji. Kompasam atklājām, ka tajā ir arī palielināmais stikls un ar tā un Jāņa līdzņemto pirotehniku spējām iekurt uguni. Vispār laba lieta tāds kompass, parasti tam mūsu gājienos vispār pielietojuma nav.
Pēc tam ,kad jau bijām savākušies un atguvuši veselo saprātu un dzīvotspēju, nojaucām nometni un devāmies uz pilsētu. Pa ceļam sastapām jūras krastā esošu ledusskapi ar spuldzīti un lidmašīnas spārnu. Vispār dīvainas lietas jūrmalā var redzēt. Kā jau katrā sevi cienošā pilsētā pie jūras, arī šai ir osta un moli. Tiesa gan, tas viss ir bēdīgā stāvoklī un laikam vienā no bēdīgākajiem Latvijā.
Apgājuši apkārt ostai, nonācām Sakas upes pretējā krastā, kur ir Pāvilostas centrs. Pilsētiņa ir klusa, bet tūristiem draudzīga un mājīga. Veikaliņi labi, pastā arī apkalpošana laipna, bet tūrisma informācijas centrs vismaz tobrīd nebija tūristiem draudzīgākais informācijas ieguves un attieksme tur bija diezgan slikta un pietrūka laipnības un pretīmnākšanas. Tā mēs aizgājām uz jūras pusi un ostmalā visu dienu sēdējām uz soliņa un vērojām pīles, kuģus un visu ostā notiekošo. Īstenībā bija tik labi, ka neko vairāk nemaz negribējās. Katrā gadījumā, tā pilsēta ir kā radīta tiem, kas grib nesteidzīgi baudīt dzīvi un vienkārši atpūsties.
Jau pēcpusdienā nolēmām doties tālāk, bet nu jau ar stopiem. Cerējām nonākt Alsungā. Uz Ventspils ceļa nostopējām kādu uzņēmēju, kas mūs nogādāja Jūrkalnē, bet no turienes jau tālāk uz Alsungu mūs visus trīs aizveda Jūrkalnes tūrisma informācijas centra darbiniece. Alsungā soļojām uz kādām mājām pie Lauras mātes draudzenes, kur arī pavadījām nākošo nakti un lieliski atpūtāmies.
Trešajā rītā nolēmām sasniegt Kuldīgu. Mums izdevās diezgan ātri nostopēt mašīnu, kas mūs aizveda līdz pašai pilsētai. Tā nu plānoto četru dienu vietā mēs maršrutu galapunktu sasniedzām trīs dienās, bet plānoto 102 km vietā pa dzelzceļu veicām aptuveni trešo daļu. Tomēr dienas bija interesantas, draudzība nostiprināta, viena ērce no miesas arī izvilkta un pirmās tulznas arī dažiem piedzīvotas. Tā nu ieturējušies mēs devāmies tālāk. Lauras tēvs mūs nogādāja autoostā, kas bija ierīkota bijušajā dzelzceļa stacijā, kas nosacīti bija mūsu patiesais galapunkts.
Atvadījāmies un divatā ar Jāni sēdāmies autobusā un braucām atpakaļ uz Rīgu. Vakarā vēl Vecrīgā mēģinājām sacopēt meitenes, bet tas gan mums diemžēl neizdevās.
Posted in Piedzīvojumu stāsti and tagged dzelzceļš, Kuldīga, Kurzeme, Latvija, Liepāja, pārgājiens, Pāvilosta, piedzīvojumi, stāsts, tūrisms.