Pārgājiens lāpu gaismā 16. februārī Mangaļsalā

Šogad aizsākam vēl vienu jaunu tradīciju. Pargajieni.lv piedāvā vēsturiskas vietas apskatīt lāpu gaismā tumsas aizsegā.
Dosimies uz jau ierasto un daudzu mūsu pārgājienu dalībnieku iecienīto Mangaļsalu, lai pavērotu jau zināmas un mazāk zināmas vietas nakts aizsegā lāpu gaismā.
Apskatīsim dažādos laikos celtos bunkurus, piekrastes baterijas un citas fortifikācijas būves – 19. gadsmita beigās no sarkaniem ķieģeļiem celtās piekrastes baterijas, pirms pirmā pasaules kara no betona izlietos pelēkos bunkurus un 1928. gadā pēc kara inženiera Jāņa Švalkovska projekta būvēto blokmāju, kas bijusi paredzēta Rīgas pilsētas piekrastes aizsargāšanai pret iespējamo desanta iebrukumu no jūras. Tāpat mēs meklēsim mežā paslēptās zemūdeņu torpēdu mulāžas, sen aizmirstās un laika zoba sagrauztās munīcijas noliktavas un citas dažādu laiku un dažādu armiju celtās būves. Jūras krastā dosimies nelielā pārgājienā uz Austrumu molu un skaidra laika gadījumā varēsim no krasta redzēt kā izskatās pirms vairāk kā pusgadsimta krastā uz sēkļa uzskrējušais zviedru kuģis Lady Cotlin.
Līdzi jāņem laikapstākļiem atbilstošs apģērbs, tēja termosā un maizītes vakariņām. Tāpat atbilstoši pasākuma tematikai nepieciešams paņemt līdzi jau uzpildītu lāpu. Noderēs arī lukturīši.
Starts 18:00 no stāvlaukuma pie pieturas Stāvvadu iela.
Finišs ap 22:00 stāvlaukumā pie pieturas Stāvvadu iela.
Nokļūšana ar personīgo automašīnu vai 24. autobusu 16:49 no Abrenes ielas (Stāvvadu ielā ir 17:46) vai ar vilcienu no Rīgas vai Saulkrastiem līdz Vecāķiem un tad kājām līdz Mangaļsalai.
Dalības maksa:
Ls 3 no cilvēka
Ls 2, ja ierodieties vismaz divatā
Ls 1, ja esi Rīgas pilsētas vispārizglītojošo izglītības iestāžu skolēns.
Bez maksas pirmsskolas bērni vecāku pavadībā.
Piesakoties norādīt vai būsiet ar savām lāpām. Ja nepieciešama organizatoru lāpa, tad iepriekš piesakot jāpiemaksā Ls 1 par lāpu ar visu degšķidrumu.
Pieteikšanās pa e-pastu janis@pargajieni.lv vai tālruni 26980327 līdz 16. februāra plkst. 12:00.


Posted in Pārgājieni and tagged , , , , , , , , , .

Velopārgājiens „Vēsturiskie Berģi” 1. septembrī

Velopārgājiens „Vēsturiskie Berģi” 1. septembrī
Ja saka, ka 1. Septembris ir Zinība, tad nenāks par skādi uzzināt kaut ko jaunu par Berģiem un tās apkārtnē esošajiem objektiem. Izrādās, ka bez Brīvdabas muzeja tur ir vēl daudz kas, ko redzēt.
Tiksimies 10:00 pieturā „Autoserviss” pie Berģu DEPO veikala. No turienes dosimies pa svaigi izbūvēto Berģu – Upesciema – Langstiņu veloceliņu uz Mašēnu kāpu, no kuras paveras skaists skats uz Mašēnu ezeru. Netālu no Mašēnu ezera meklēsim Rīgas resnāko dižozolu – Kaltiņu ozolu. Turpat netālu atrodas arī mežonīgos un purvainos aizaugušos Lielās Juglas upes krastus. No turienes brauksim tālāk uz Upesciemu.
Nav noslēpums, ka Rīgā ārpus tās centra un tās apkārtnē agrāk ir bijušas daudzas muižas. Berģu muižas vēsturiskajās ēkās un teritorijā tagad atrodas Berģu Mūzikas un mākslas pamatskola. Arī par šo vietu centīsimies uzzināt, ko vairāk.
Arī šajā reizē neiztiksim bez pārsteigumiem. Pargajieni.lv šoreiz ir sarūpējusi ekskluzīvu iespēju visiem zirgu mīļotājiem. Varēsim apskatīt vairākus zirgus, kuru darba vieta ir Jātnieku policijā. Uzzināsim daudz ko interesantu par šo visnotaļ maz zināmo policijas vienību un to kādas funkcijas Rīgā un tās apkārtnē pilda policijas zirgi. Šis noteikti patiks bērniem un pārējiem zirgu cienītājiem.
Pēc jātnieku patruļas „nejaušas” sastapšanas brauksim tālāk Langstiņu virzienā, kur pieriposim pie mežā esošā, bet nu jau diezgan apbūvētā un apdzīvotā Langstiņu ezera, kurš var būt pat gandrīz 7 metrus dziļš (Mašēnu ezers gan ir tikai nedaudz vairāk kā 1 metru dziļš).
Izrādās, ka arī šajā apkārtnē ir gribējuši karot. Langstiņu tuvumā ir rakts tanku grāvis, lai 1. Pasaules karā pretotos vācu tankiem. Diemžēl vai par laimi toreiz tie tik tālu tomēr neesot tikuši. No šīs vietas dosimies atpakaļ uz DEPO.
To visu un vēl daudz ko interesantu redzēsiet un dzirdēsiet, ja pieteiksieties šim interesantajam velopārgājienam.
Nokļūt līdz Berģu DEPO varat braucot ar 1. autobusu Berģu kultūras namam un tad tālāk ar velosipēdu vai jau no paša centra pa veloceliņu Centrs – Berģi. Autobraucēji savus auto varēs novietot turpat stāvlaukumā. Tā kā šajā veikalā ir arī pārtikas nodaļa, tad ēdienu un dzērienu pusdienām varēsiet nopirkt šeit, ja nu būsiet to aizmirsuši izdarīt jau ātrāk, jo mums būs arī pusdienu pauze.
Pieteikšanās pa e-pastu janis@pargajieni.lv vai tālruni 26980327.
Dalības maksa Ls 3. Ja būsiet divatā vai lielākā skaitā, tad Ls 2 no katra.
Ja kādam nav sava velo, tad varam ieteikt Alfā esošo veikalu Gandrs vai Baltic Bike velostendus visā Rīgā, kur par labu cenu variet uz šo dienu iznomāt diezgan labus velosipēdus.


Posted in Pārgājieni and tagged , , , , , , , , , , .

“Kraukļos” noslēdzas stopēšanas maratons

No Limbažu laikraksta “Auseklis” 2012. gada 15. augusta numura!

“Kraukļos” noslēdzas stopēšanas maratons
Pievienots: 2012. gada 15. augusts
Nedēļas nogalē norisinājās jau ceturtais limbažnieka Jāņa Zariņa, aktīvā tūrisma portāla www.pargajieni.lv vadītāja, organizētais stopēšanas maratons Piedzīvojumu meklētājs 2012. Tas norisinājās Vidzemē un Igaunijā, daļēji arī bijušā Limbažu rajona teritorijā.

Uz aktīvo pasākumu pulcējās 15 īkšķošanas piekritēju un piekopēju. Dalībnieku nelielo skaitu organizators skaidroja ar sliktajiem laikapstākļiem. Iepriekš stopētāju bijis krietni vairāk. Dalībnieki, arī tādi, kas stopējuši visos maratonos, bija no dažādām Latvijas vietām – Rīgas, Olaines, Liepājas, Smiltenes, Druvienas. Komanda, kas pārstāvēja Limbažus un Valmieru, dienu pirms sacensībām dalību diemžēl atsauca.

Sacensības maratona dalībniekiem noritēja divās klasēs – ikdienas jeb iesācēji un profesionāļi, kuri varēja īkšķot komandā pa divi vai individuāli. Vairāk bijis tieši profesionāļu, kuri lepojas ar lielu pieredzi šajā vaļaspriekā. Un tā tiešām bija nepieciešama, jo viņiem stopējot bija jāveic maršruts no Rīgas līdz Salacgrīvas novada viesu mājai Kraukļi, pa starpu vēl nokļūstot Cēsīs, Valmierā, Valkā, tāpat Igaunijas pilsētās Vilandē un Pērnavā. Profesionāļiem bija jāveic vairāk nekā 500 km maršruts, kamēr ikdienas stopētājiem – uz pusi mazāks un krietni vieglāks. Iesācējiem no Rīgas bija jānokļūst tai pašā galapunktā, pa ceļam iegriežoties arī Cēsīs, Smiltenē, Valmierā un Limbažos. Sacensību dalībniekiem katrā pilsētā kontrolpunktā bija jāveic noteikti uzdevumi. Limbažos stopētājiem bija jāuzkāpj vecajā ugunsdzēsēju depo tornī, jāatrod tur paslēptā rotaļlieta un tā jānogādā lejā, tā teikt, jāpilda simboliska glābšanas misija.

Galapunktā – viesu namā Kraukļi – visi stopētāji finišējuši līdz 1 naktī. Organizators lēš, ka tas ir ļoti labs rādītājs. Interesanti, ka jūrmalniece Elīna Sālmane, kura individuāli startēja profesionāļu klasē, finišējusi reizē ar ikdienas stopētāju komandu, lai gan veica uz pusi garāku maršrutu. Ar atsaucīgiem šoferīšiem Latvijā problēmu nav bijis, bet Igaunijā klājies grūti, jo apvidus mežains, autobraucēju maz un tie paši diezgan neatsaucīgi. Taču tas nav mazinājis īkšķotāju patīkamās emocijas, piedzīvojuma sacensības noslēdzot.

J. Zariņš atklāj, ka nākamgad stopēšanas maratons iecerēts Kurzemē, bet profesionāļiem būs jāstopē arī Lietuvā.
Līga LIEPIŅA


Posted in Pārgājieni and tagged , .

Stopēšanas maratons “Piedzīvojumu meklētājs 2012” jau 11. un 12. augustā

Labdien, stopētāji!

Šī ziņa ir ļoti svarīga visiem tiem, kuri ir aktīvi stopētāji un vēlas savus spēkus izbaudīt speciāli Jums veidotā pasākumā – stopēšanas maratonā!
Stopēšanas maratons “Piedzīvojumu meklētājs” šogad notiks jau ceturto reizi. Bet ko nu tur daudz runāt – kas ir stopēšana, to mēs visi ļoti labi zinām.

Tad nu īsumā par to, kur, kas un kā, kā pieteikties, kā piedalīties un cik tas mums visiem izmaksās!

Pieteikšanās sākas kopš brīža, kad šis teksts tiek publicēts lapā Pargajieni.lv.

Arī šogad būs meistarklases.

Tie, kuri ikdienā vai ik pa laikam stopē, ir gatavi piedzīvojumiem, bet labprāt pirmās dienas vakarā ar vairāk vai mazāk garantiju finišētu, tie var piedalīties Ikdienas stopētāju klasē (te vieta ir arī iesācējiem, kuri līdz šim to nav darījuši vai dara ļoti reti).

Bet tie, kuri uzskata, ka ir labākie no labākajiem un ka viņu dēļ apstāsies jebkura automašīna, var pieteikties Profesionāļu klasei. Tur nu varēsiet rādīt, ko protat. Tik nesakiet, ka nebrīdināju,ja ieradīsieties tikai nākošās dienas rītā. Katrā pilsētā kā vienmēr būs jāpaveic kāds neliels uzdevums un finišā būs jāpierāda, ka tiešām esat tur bijuši.

Ja jau ir meistarklases, tad arī uzdevumi ir atšķirīgi. Līdz ar to arī maršruti “nedaudz” atšķiras.

Ikdienas stopētāju klasē maršruts ir sekojošs: Rīga (starts) – Cēsis – Smiltene – Valmiera – Limbaži – viesu nams “Kraukļi” (Salacgrīvas pagastā kādus 6 km uz A no Svētciema Svētupes ielokā (te arī finiša vieta)).

Profesionāļu klasē maršruts drusku grūtāks: Rīga (starts) – Cēsis – Valmiera – Valka – Vīlande (Viljandi) – Pērnava (Pärnu) – viesu nams “Kraukļi” (Salacgrīvas pagastā kādus 6 km uz A no Svētciema Svētupes ielokā (te arī finiša vieta)). Tātad šajā maršrutā drusku paceļosim arī pa Igauniju.

Kas var piedalīties?

Kā vienmēr visi tie, kuri sasnieguši 18 gadus. Tie kuri pērn un aizpērn teica, ka viņi var par sevi atbildēt arī bez pilngadības – beidzot ir pienācis Jūsu laiks. Pārējie, kuriem vēl nav 18 gadi – laipni lūgti nākošgad vai aiznākošgad! Var piedalīties individuāli vai komandās pa divi (pa pāriem).

Pieteikšanās pa e-pastu janis@pargajieni.lv norādot savu
vārdu, uzvārdu,
dzimšanas datus (uz vietas pārbaudīsim Jūsu pasītes vai ID kartes (jo īpaši Profesionāļu klasē),
adresi (pietiek ar pilsētu vai novadu (pagastu)),
kurā no meistarklasēm piedalīsieties,
individuāli vai komandā (te nu tad informāciju par abiem dalībniekiem),
komandām arī komandas nosaukumu vajadzētu,
vai esat jau kādreiz piedalījušies.

Cik tas viss maksā?

Tā kā stopēšana ir bezmaksas pasākums, tad dalības maksa netiek iekasēta. Tomēr, katru gadu finišā sagaidām ar cienastu, ir labiekārtota telšu vieta, ugunskura vieta un iespēja atpūsties labi pavadīt laiku. Tādēļ vienmēr stopētāji sametas, lai mēs varētu nosegt šos izdevumus. Šogad mēs mitināsimies viesu nama teritorijā, kur būs labiekārtota telšu un ugunskura vieta, peldvieta dīķī un upē, šķēršļu josla mežā un citas interesantas aktivitātes, arī labierīcības.
Tādēļ brīvprātīgi obligātais ziedojums no vienas personas ir Ls 2. Ja esat komanda, tad pa abiem sanāk Ls 4 ( Ls 2 + Ls 2). Tāpat kaut kādi santīmi būs vajadzīgi arī pa ceļam, jo ir daži uzdevumi, kur kādā veikalā vai degvielas uzpildes stacijā ir jāveic simbolisks pirkums (sērkociņu kastīte, saldējums vai kas cits pusdienām). Tie, kas jau ir piedalījušies, ir tādus piedzīvojuši.

Ko jāņem līdzi?

Telts, guļammaiss, vēlams rezerves apģērbs. OBLIGĀTI pases vai ID kartes. Tas jo īpaši attiecas uz Profesionāļu klases stopētājiem, jo Igaunijā Jūsu studentu apliecības un vadītāja apliecības neviens robežsargs vai imigrācijas dienesta darbinieks neuzskatīs par ceļošanai derīgu dokumentu. Robežkontrole nepastāv, bet uz robežas un tās tuvumā ik pa laikam ir patruļas, kuras mēdz izlases kārtībā pārbaudīt ceļotājus.
Tā kā par ēdamo un dzeramo mēs parūpēsimies, tad šis jautājums Jums ir aktuāls tikai stopēšanas laikā. Vakarā jau tradicionāli sagaidīsim ar kārtīgiem labumiem.
Vēl par līdzņemamo – pildspalvas vai zīmuļi, visas iespējamās apkārtnes kartes (pilsētu, novadu un jebkuras citas tūrisma un autoceļu kartes Jums noderēs). Vēlams arī paņemt līdzi fotoaparātu vai telefonu ar šādu funkciju, jo var gadīties arī kāds fotografēšanas uzdevums.

Ja nu kāds vēl līdz galam nav sapratis, kas īsti šajā pasākumā jādara, tad vēlreiz pavisam īsi. Tad, kad tiks dots starts, dosieties stopēt pa maršrutu. Katrā pilsētā, kas maršrutā minēta, Jums būs jākāpj ārā, jāiet meklēt kontrolpunktu, jāpaveic uzdevumu un tikai tad jādodas tālāk. Kurš pirmais nonāks līdz finišam un būs bijis visos kontrolpunktos un paveicis visus uzdevumus, tad arī būs uzvarētājs. Bet bez krāpšanās, jo mēs mēdzam arī piešķirt soda punktus. Un tie var būt gan par mistisku 300 km stundā pārvietošanos no vienas pilsētas uz otru, gan par kontrolpunkta izlaišanu, gan par cita veida krāpšanos vai citu dalībnieku aizkavēšanu.

Vai būs arī balvas?

Viss atkarīgs no sponsoriem un atbalstītājiem, bet katru gadu kaut kas lielāks vai mazāks ir bijis. Tā kā uzvarētāji bešā nepaliks. Un galu galā – galvenais jau ir piedalīties un stopēt.

Visbeidzot, kur tieši, kad un kā viss notiks?

Tātad kā jau sākumā minēju,viss pasākums ir uz divām dienām – 11. un 12. augustā. 11. augustā stopējam, 12. augustā sagaidam pēdējos stopētājus, ja kāds vēl ir aizkavējies, spēlējam spēles, apbalvojam uzvarētājus un dodamies mājup.

Starta vieta un pirms starta veicamās aktivitātes.
Kā jau ierasts, mēs vienmēr startējam no kādas vēsturiski vai citādi interesantas vietas Rīgā.
Šogad esam izvēlējušies startēt no klusā centra.Jau pērn mūs kontrolpunkta veidošanā atbalstīja Skrīveru mājas saldējums. Šogad viņu jaunatvērtajā kafejnīcā notiks starta pasākums.

Starta vieta un adrese:
Skrīveru Mājas saldējums Rīgā, Alberta ielā 1 – 3A (ieeja no Antonijas ielas).
9:00 sākas reģistrācija
9:40 īss ieskats norises kārtībā,atklāšanas runa un pateicības atbalstītājiem, intervijas citas runas
9:55 pēdējie jautājumi un neskaidrību precizēšana
10:00 starta došana

Kad starts ir dots un visi jau kaut kur pa Vidzemi vai jau pa Igauniju stopē, tad gribas ar steigu zināt, kur un kā līdz finišam nokļūt.

Arī šajā ziņā mums neskaidrību nav un šogad viss ir zināms ātrāk kā citus gadus.

Finiša vieta un precīza adrese:
Viesu nams “Kraukļi” , Salacgrīvas novads
(skatiet karti un arī bildes šeit: http://www.kraukli.lv/kontakti )

Laikam tas arī īsumā viss. Ja nu ir kādi jautājumi, rakstiet uzjanis@pargajieni.lv vai zvaniet uz 26980327.

Tagad pienācis laiks vērsties pie tiem, kuri vēlas šo pasākumu atbalstīt.
Ja ir kāds uzņēmējs vai privātpersona, kas vēlas sniegt savu ieguldījumu balvu fondā vai finansiāli atbalstīt, lai pasākumu sarīkotu vēl grandiozāku un interesantāku, tad arī lūgums rakstīt uz iepriekš minēto e-pastu vai zvanīt. No savas puses nodrošināsim reklāmas laukumu mājas lapā, iespēju izvietot savu reklāmas baneri starta/finiša vietās un atsauci visās preses relīzēs un citos reklāmas materiālos.


Posted in Pārgājieni and tagged , , , , , , , , , , , , , , , , , , .

Pārgājiens „Juglas ainavas” 20. Aprīlī – jāpiesakās līdz 16. aprīlim

Pārgājiens „Juglas ainavas” 20. Aprīlī

Beidzot mūsu Pargajieni.lv komandai ir izdevies sagādāt Jums iespēju apmeklēt vienīgo Latvijas armijas vienību, kura tika atjaunota līdzīgai tai, kāda tā bija pirms „Padomju laikiem”- Štāba bataljonu.

APSKATES PUNKTI
 Štāba bataljons, kurā ir izveidota īpaša muzejam līdzīga vēstures istaba, kurā ir apkopotas dažādas liecības par bataljona vēsturi- grāmatas, fotogrāfijas, ekipējums, uniformas un citas interesantas lietas. Šeit mēs uzzināsim to, kādas ir bataljona funkcijas un iepazīsimies ar dažādu specifisko šī bataljona rotu darbību kā, piemēram, Godasardzes rotu, NBS Orķestri, Radiosakaru rotu, Radioreleju rotu un citām. Protams, apskatīsim arī Štāba bataljona teritoriju.
 Pēc ekskursijas pie Štāba bataljona tiem ekskursijas dalībniekiem, kuriem ir interese tikai par šo objektu, būs iespēja jau finišēt. Ar pārējiem dosimies uz Rīgas Krusta Evaņģēliski luterisko baznīcu.
 Tālāk uz K-elektrostaciju, kas savulaik tika būvēta kā slepens objekts, kas nodrošinātu krīzes un kara gadījumā ar elektrību visas svarīgākās pilsētas iestādes. Kara laikā tā tika saspridzināta.
 Turpinājumā pāri Juglas upei dosimies uz dzelzceļa tiltu, kā arī bijušo Kūdras bāzi, kurā agrāk glabāja kūdru Rīgas TEC – 1.
 Bukultos apskatīsim Ādažu (Niermīles) ordeņa pils vietu.
 Pēdējais punkts būs piemineklis 2. Pasaules karā kritušajiem karavīriem pie Brīvības gatves.

PIETEIKŠANĀS- pa e-pastu janis@pargajieni.lv vai pa tālruni- 26980327.
DALĪBAS MAKSA- 3Ls no cilvēka, taču ierodoties divatā vai lielākā kompānijā- 2Ls.

STARTS- 13:40 6. tramvaja pieturvietā „Krustabaznīcas iela”

Ko ņemt līdzi?
 Šoreiz tikai labu garastāvokli

FINIŠS- ap 19:00 Brīvības gatvē pie Brīvdabas muzeja.

Lai dotos šajā ekskursijā, visiem interesentiem jāpiesakās ļoti laicīgi, jo bruņotie spēki prasa dalībniekiem līdzi paņemt gan pases vai vadītāja apliecības, gan pirms ekskursijas iesniegt sarakstu ar ekskursantu vārdiem, uzvārdiem un personas kodiem.

KĀ PIETEIKTIES?
1) Tiem, kuri vēlas viesoties Štāba bataljonā- līdz 16. aprīļa plkst. 15:00 jānosūta e-pastu uz janis@pargajieni.lv, norādot savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un tālruņa numuru.
2) Tiem, kuri nevēlas apmeklēt Štāba bataljonu- līdz 19. aprīļa 22:00 jānosūta e-pastu uz janis@pargajieni.lv vai jāziņo pa tālruni 26980327 plānotais cilvēku skaits un jāatstāj savs tālruņa numurs. Ar Jums mēs tiekamies ap 15:30 pie Krustabaznīcas pieturas un dodamies tālāk pārgājienā.

*** Tiem, kuri būs pieteikušies vēlāk, bet vēlēsies apmeklēt Štāba bataljonu, mēs iesakām paņemt līdzi pases, tomēr tas negarantēs, ka tur tiksiet, jo sarakstā Jūsu vārdu nebūs. Ļoti iespējams, ka novēlotas pieteikšanās dēļ armijas teritorijā netiksiet ielaisti.


Posted in Pārgājieni and tagged , , , , , , , , , .

Pārgājiens Mangaļsalā 31. martā

Aktīvā tūrisma portāls Pargajieni.lv pēc ceļotāju lūguma atkārto ekspedīciju Mangaļsalā siltākā laikā – pavasarī.
Apskatīsim 1928. gadā Latvijas armijas Sapieru pulka būvēto blokmāju pie salas ieejas, cara laikā būvētās un karā saspridzinātās krasta baterijas un citas armijas būves. Tāpat arī uzzināsim par to, kādēļ Daugava mainīja savu gultni, kāda skarba dzīve bijusi šajā apkaimē pirms simts gadiem un kāda tā ir tagad – īpaši pavasaros.
Apskatīsim arī 1951. gadā nogrimušo kuģi “Lady Cotlin”, kuram ledus laikā ir pat iespēja piekļūt, un Daugavas molu.

Aicinātas arī draugu kompānijas,ģimenes un pāri, jo šajā piedzīvojumiem bagātajā dienā būs iespēja iepazīt jaunus cilvēkus un iegūt brīnišķīgus iespaidus.

Līdzi jāņem ērti apavi, tēja termosā, lukturītis vai ciklops un fotoaparāts piedzīvojuma iemūžināšanai.
Dalības maksa ir Ls 3, bet tiem, kuri ierodas divatā vai lielākā pulkā Ls 2.
Vēlama arī iepriekšēja pieteikšanās pa e-pastu janis@pargajieni.lv vai tālruni 26980327, jo tad būs garantēts arī informatīvais materiāls par šo vietu.
Bet pats galvenais ir tikšanās laiks, vieta un kā tur nokļūt.
Satiekamies plkst. 11:10 24. autobusa pieturā Nometne, pārbraucot pāri Vecdaugavas dambim.
Autobuss no Abrenes ielas atiet 10:09 un pieturā Nometne ir 11:06.
Vilciens no stacijas Rīga atiet 10:11 un 10:38 ir Vecāķu stacijā, no kuras pa 20 minūtēm var nonākt līdz starta vietai.
Ar automašīnu atbraucot ir iespēja to atstāt stāvlaukumā pie šīs pašas starta vietas. Finišējam ap 16:00.


Posted in Pārgājieni and tagged , , , , , , , .

Individuālais ekipējums dzīvošanai brīvā dabā

Individuālais ekipējums dzīvošanai brīvā dabā

Nils Klints

Āra dzīves apmācību centrs „Pelēkais vilks”

 

Dodoties pārgājienā, uz nometni vai cita veida aktivitātēs, ir nepieciešams individuālais ekipējums, kas atvieglo uzturēšanos āra vidē un palīdz īstenot iecerēto. Šoreiz par individuālo ekipējumu, kas nepieciešams, lai nodrošinātu pilnvērtīgu darbību lauka apstākļos.

Pirms plānojat, kādu ekipējumu ņemt līdzi, svarīgi ievērot vairākus nosacījumus.

1. Vārdu salikumā „individuālais ekipējums” jau ir norādīts, ka tas pieder konkrētai personai, tāpēc būtu svarīgi šīs lietas nedot citu cilvēku lietošanā. Ne jau nenovīdības vai skaudības dēļ. To nosaka elementāra nepieciešamība, jo, iedodot citiem ekipējumu, to tīri nejauši var sabojāt vai pazaudēt. Protams, galējas nepieciešamības gadījumā jūsu ekipējums kādam var ļoti palīdzēt.

2. Svarīgi ir patstāvīgi un regulāri rūpēties par savu ekipējumu, lai tas vienmēr būtu kaujas gatavībā. Praktiski tas nozīmē, ka pēc katras lietošanas reizes tas būtu jāpārbauda, jāveic apkope un nepieciešamības gadījumā jāsalabo. Katra aizmāršība var nepatīkami atspēlēties, esot ārā.

3. Iepriekš nepieciešams aprēķināt, cik ilgu laiku pavadīsiet āra apstākļos, cik cilvēku būs jūsu grupā, kā plānojat gatavot ēst un kā nakšņosiet, cik sver ekipējums – individuālais un kopējais – un cik jums būs jāiet kājām, kādi paredzami laika apstākļi un apvidus. No tā atkarīgs nepieciešamā ekipējuma daudzums, tilpums, veids.

 

Nazis

Mēdz teikt – ka tu esi tikpat ass savā darbībā, cik tavs nazis. Labs, izturīgs nazis ir viens no svarīgākajiem instrumentiem āra dzīvē un tavs visnozīmīgākais sabiedrotais. Āra apstākļos labāk izmantot nesavāžamos nažus, kam ir stipra konstrukcija, jo nazim parasti jāiztur liela slodze (piemēram, skalu plēšana, koku drāšana utt.). Savāžamie naži ātrāk nolietojas, tie ir šaurāki un neērtāki lietošanā. Nazis ir rūpīgi jākopj un jāasina. Pēc lietošanas tas vienmēr jānotīra, lai nav mitrs un netīrs ar smiltīm, ēdiena atliekām u.tml. Nazis jātur makstī. Lai to nepazaudētu vēlams maksti piesiet vai piestiprināt pie jostas. Nazis ar izliekto asmeni un rokturi plaši lietots Skandināvijas ziemeļos un ir īpaši noderīgs ziemas apstākļos, apstrādājot sasalušus vai cietus priekšmetus.

 

Sērkociņi un uguns ieguves ierīces

Lai iegūtu uguni lauka apstākļos, visvienkāršākais veids ir izmantot sērkociņus, otrs – kramu. Sērkociņiem jābūt sausiem, tātad tie jātur hermētiski noslēgtā un neplīstošā iepakojumā. Ikreiz pirms došanās ārā, laikus jāpārbauda sērkociņu daudzums un zēveles kvalitāte.

Krams izmantojams, lietojot arī tikai dabā atrodamos materiālus, turklāt to neietekmē mitrums. Mīnuss – nepieciešams praktizēties tā izmantošanā, lai to varētu lietot ar mierīgu sirdi jebkurā gadalaikā.

 

Iekurs

Iekuram varam sagatavot visu jau iepriekš un paņemt līdzi. Varam arī vākt mežā. Ja iekurs tiek ņemts līdzi, jāpadomā, kā to iesaiņot, lai tas nekļūtu mitrs. Ieteicams ņemt līdzi viegli un ātri uzliesmojošus materiālus: bērza tāsi, sveķainus skaliņus, arī sveci, kas mitrā laikā atvieglos iekuršanu.

 

Kompass

Kompasu ņemiet līdzi tikai tad, ja jūs vai kāds no grupas prot to lietot. Jāievēro kompasa uzglabāšanas nosacījumi – tas nedrīkst atrasties tuvu magnētiskām un elektroniskām iekārtām. Jācenšas to iepakot tā, lai kompasa virsma nenoskrāpētos. Kompass jāiegādājas specializētos tūrisma vai militāru preču veikalos, izvēloties pazīstamu firmu ražojumus un izvairoties no apšaubāmas kvalitātes precēm (piemēram, kompasiem suvenīriem u. tml.).

 

Trauki ēšanai

Līdzi vajadzētu ņemt trauku ēšanai, dzērienam un karoti.Katliņam vai bļodai āra dzīvē ir daudz kas jāiztur… Tātad tam jābūt neplīstošam, ne pārāk smagam, viegli tīrāmam, tādam, kuram var būt saskarsme ar atklātu liesmu. Viens no optimālākajiem variantiem ir redzams attēlā. Dzērienam ērti izmantojamas ir stabilas termokrūzes (ne tādas, kas paredzētas ievietošanai automašīnu vai autobusu glāžu turētājā, jo tām ir sašaurināta apakša), kas aukstumā ilgāku laiku saglabās dzērienu karstu. Noteikti nevajadzētu izvēlēties plastmasas karoti, jo tai parasti nav ilgs mūžs.

 

Zāģis

Zāģis nav vienmēr un visur jāņem līdzi, bet tas atvieglos uzturēšanos ārā. Protams, jāņem vērā, cik liela grupa, cik dienu dzīvosies āra apstākļos. Mūsdienās ir pieejami salīdzinoši viegli un maz vietas aizņemoši zāģi [..]. Ja dodaties uz ilgāku laiku ārā, nepieciešams lielāks zāģis – vai nu divrocis, vai rāmjveida zāģis.

 

Cirvis

Cirvis āra dzīvē ieņem būtisku vietu, jo ir ļoti universāls darbarīks. To var izmantot malkas sagatavošanai; telts mietiņu iedzīšanai (izmantojot cirvja pietu, nevis asmeni, izņemot „Fiskar” firmas ražotos cirvjus); kā nazi; dažādu būvju celšanā u.tml. Ja paredzēts uzturēties āra apstākļos ilgāku laiku un ar lielāku grupu, vēlams izvēlēties lielāku cirvi [..], jo tad darbus paveiksiet ātrāk un vieglāk. Svarīgi izvēlēties atbilstošu virsmu ciršanai.  Noteikti nevajadzētu cirst uz zemes, lai nebojātu asmeni. Neder betona, akmens vai cita pārlieku cieta materiāla virsma. Arī cirvis ir rūpīgi jākopj. To nedrīkst glabāt mitrumā, jāuzrauga vai asmenī nav izcirsti robi, vai kāts stabili turas. Lietojot un transportējot cirvi, ir jāievēro maksimāla drošība.

 

Lukturis

Lukturis ar lielāku vai mazāku intensitāti Latvijas apstākļos ir nepieciešams visu gadu. Vislabāk izvēlēties pieres lukturus (ar elastīga materiāla palīdzību tas ir apliekams ap galvu), jo tad ar abām rokām varēsiet veikt dažādus darbus. Vienmēr līdzi jābūt papildu bateriju komplektam, lai nepaliktu tumsā. Pārbaudiet arī bateriju derīguma termiņu un to darbību pirms došanās ceļā.

 

Kājnieku lāpstiņa

Arī kājnieku lāpstiņu var dēvēt par universālu darbarīku. Attēlā redzamā lāpstiņa ir viegla, stipras konstrukcijas. To var izmantot rakšanai, ēdiena pagatavošanai kā pannu nestandarta situācijās, kā pašaizsardzības līdzekli, arī tualetes bedru rakšanai u.tml. Tātad plašs pielietojums! Ir arī saliekamās lapstas, kuras var nēsāt pie jostas vai uzkabes. Diemžēl pārsvarā tās neattaisno cerības, jo, intensīvi lietojot, lūst savienojuma vietās (izņēmums varētu būt – ASV bruņoto spēku kājnieku lāpstiņas).

 

Sēdeklītis

Otrā pasaules kara laikā vācu snaiperi esot secinājuši, ka ilga sēdēšana uz dažādām neizolētām virsmām ir veselībai kaitīga. Katrs var pagatavot sev nosacītu sēdeklīti, izgriežot taisnstūri (~30 x 40) no vecāka tūrisma paklājiņa. Abās malās iegriež nelielus caurumus, izver tiem cauri platu gumiju un sašuj kopā. Sēdeklītis būs kā apgērba sastāvdaļa, un to nevajadzēs nēsāt rokā.

 

Aptieciņa

Aptieciņā, lai varētu sniegt cietušajam pirmo neatliekamo palīdzību, līdz ierodas mediķi, jābūt: vienreizējās lietošanas cimdu pārim (iepakojumā), saspraužamajai adatai, šķērēm (10 – 14 cm) ar noapaļotiem galiem, diviem trīsstūrveida pārsējiem (96x96x136cm); leikoplastam; dažādu izmēru marles saitēm un kompresēm sterilā iepakojumā; folijas segai; mākslīgās elpināšanas maskai; medicīnisko materiālu lietošanas pamācībai. Nepieciešami arī specifiski, individuālajai lietošanai vajadzīgi medikamenti.

 

Apģērba un ekipējuma labošanas piederumi

Šajā komplektā ir dažādu izmēru adatas, izturīgs diegs (ko var izmantot gan apģērba, gan ekipējuma labošanai), pogas un līme dažādu materiālu virsmu salīmēšanai.

 

 

 

(žurnāla „Tēvijas Sargs” 2009. gada februāra izdevums)


Posted in Padomi and tagged , .

Kas jāzina dzīvošanai brīvā dabā?

Kas jāzina dzīvošanai brīvā dabā?

Nils Klints

Āra dzīves apmācību centrs „Pelēkais vilks”

 

Ekipējums

Cilvēki mūsu valsts teritorijā ir dzīvojuši jau daudzus tūkstošus gadu, tā izveidojusies kopiena, kas gan fiziski, gan morāli, gan psiholoģiski ir ar kopējām iezīmēm un pieredzi. Mūsu senči vienmēr ir bijuši cieši saistīti ar dabu un dabā notiekošajiem procesiem. Tas arī veidojis viņu domāšanas veidu, dzīvošanas tikumus un citas īpašības, kuras nepieciešamas, lai izdzīvotu un spētu radīt pēcnācējus. Pēdējie divi gadsimti mūsu sabiedrībā ir ienesuši kardinālas pārmaiņas. Ir noticis neiedomājams tehnisks progress. Tomēr, apvienojot senču pieredzi un modernās tehnoloģijas, cilvēki arī šodien mācās un izaicina sevi dzīvei āra apstākļos.

Kādēļ tas nepieciešams, ja ir tik ērti būt dzīvoklī, kurā par savu komfortu pat īsti pašam nav jāgādā?Tomēr pietiek notikt kādai lielākai vai mazākai ķibelei, kādam dabas izaicinājumam, kas nepakļaujas cilvēka kontrolei, un daudzas lietas vairs nedarbojas. Un tad esam izbiedēti un ļoti bieši pat rīcībnespējīgi. Piemēram, Latvijai pirms varākiem gadiem pāri gāja orkāns – pazuda elektrība, mediju pieejamība un cita veida sakari, trūka ūdens, nedarbojās apkures sistēmas, kanalizācija, un lielai daļai cilvēku nācās saskarties ar sen aizmirstām lietām un darbībām. Tad arī sākām domāt par zudušām iemaņām, kuras var noderēt jebkurā dzīves situācijā.

 

Ar ko sākšu un par ko runāšu?

Sākšu ar apģērbu un tā izvēli. Šoreiz esmu iecerējis runāt par to, kā ģērbties atbilstoši āra apstākļiem un kāds ir nepieciešamais individuālais ekipējums, kā to lietot dažādos gadalaikos un atbilstošās situācijās, ņemot par pamatu praktisko pieredzi Latvijas apstākļos.

Pirms dodaties ārpus mājas un sākat gatavoties, atbildiet sev uz šādiem jautājumiem, jo tas ietekmēs jūsu izvēli un pašsajūtu, esot brīvā dabā:

  1. ko es plānoju darīt ārā (dzīvot nometnē, doties vairāku dienu pārgājienā vai tikai dažu stundu pastaigā utt);
  2. kurp es došos (kāda būs apkārtne – purvaina pauguraina utt.);
  3. uz cik ilgu laiku;
  4. kāds ārā ir gadalaiks un kādi ir gaidāmie apstākļi;
  5. mani pieejamie resursi.

 

Ģērbšanās kārtās

Esmu pārliecinājies par tā sauktās sīpola metodes praktiskumu mūsu platuma grādos. Tās pamatprincips ir ģērbšanās kārtās. Piemēram, 1. kārta – apakšveļa, 2. kārta – bikses un krekls, 3. kārta – džemperis vai svīteris, 4. kārta – jaka, cepure utt. Vajadzības gadījumā jūs varat ātri novilkt vai uzvilkt papildu ekipējumu atbilstoši darbības veidam, tādējādi pēc iespējas izvairoties no ķermeņa pārkaršanas vai pārmērīgas atdzišanas. Otra svarīga īpašība ir siltuma labāka saglabāšana, jo starp apģērba kārtām veidojas gaisa slānis, kas izolē jūsu ķermeni no aukstuma. Šo metodi labi raksturo arī ziemeļnieku paruna: „Tu sasvīsti – tu mirsti!”

 

Īss vajdzīgā ekipējuma raksturojums

 

Garā apakšveļa

Garā apakšveļa – garas bikses un krekls ar garām piedurknēm – tiek vilkta zem pamatapģērba. Aukstā laikā tā palīdz ķermenim uzturēt siltumu, arī pavadot laiku mazkustībā vai guļot. Apakšveļai jābūt cieši pieguļošai, bet ne apspīlētai, lai tā netraucētu asinsriti. Svarīgi, lai, aktīvi kustoties, apakšveļa pēc iespējas mazāk uzsūktu un saglabātu mitrumu sevī, bet gan novadītu to tālāk. Šādas iespējas piedāvā sintētiski vai daļēji sintētiski materiāli.

Jāievēro, ka apakšveļa, ejot gulēt, obligāti ir jānomaina vai jānovelk, jo dienas laikā tā ir vairāk vai mazāk piesvīdusi. Guļot vēlams izmantot kokvilnas apakšveļu, kas vairāk sildīs.

 

Zeķes

Aukstā laikā kāju kopšanai ir jāpievērš īpaša uzmanība. Tās pēc iespējas ir jātur sausas un tīras, izvairoties no noberzumiem. Ideāls variants ir īpašās tūristu zeķes, kuras ražotāji ir piemērojuši pārgājieniem, sporta aktivitātēm u.c. Ja nav iespējams iegādāties šāda veida zeķes, var kombinēt kokvilnas vai sintētiskās zeķes ar vilnas zeķēm atkarībā no laika apstākļiem. Kokvilnas zeķes uzsūks mitrumu, bet vilnas zeķes mitrumu daļēji novadīs tālāk. Kā zināms, vilna arī mitrumā saglabā sildošas funkcijas.

Vilnas zeķes nebūtu vēlams vilkt uz kailas kājas, jo tās kairina ādu un var izraisīt noberzumus. Savukārt moderno materiālu ražotāji, tādi kā „Gore-Tex”, „Symatec” u.c., neiesaka vilkt tūrisma apavos vilns zeķes, jo tas mazina šo materiālu specifiku.

 

Bikses

Biksēm noteicošais ir materiāls un funkcionalitāte. Materiālam jābūt gaisu caurlaidošam, jo īpaši svarīgi tas ir kustoties, kā arī viegli žūstošam. Nebūtu vēlams lietot bikses no bieza un smaga materiāla, piemēram, no džinsa auduma, filca u. tml. Savukārt funkcionalitāte ietver kabatu skaitu, bikšu uzvilkšanas un novilkšanas ērtumu, aizdares veidus (pogas, rāvējslēdzēji, lipekļi, bikšu staru aizdare). Jāņem vērā, ka rāvējslēdzēji mēdz sabojāties, savukārt lipekļi mēdz nodilt, tāpēc pogas ir viens no optimālākajiem risinājumiem, jo tās var atkal piešūt. Bikšu stiprināšanai ir divi risinājumi: vai nu bikšturi, kas ir labāki asinsritei, vai josta, pie kuras var piestiprināt dažādus priekšmetus. Jostai ir arī vairākas noderīgas papildfunkcijas.

Bikses nedrīkst būt ļoti cieši pieguļošas vai pat apspīlētas, jo tas traucē kustības. Jāņem vērā, ka aukstos laika apstākļos, iespējams, zem tām būtu jāvelk arī garā apakšveļa.

Viens no optimālākajiem risinājumiem ir armijas vai specializētās tūristu bikses.

 

Džemperis vai svīteris

Mūžsens jautājums, kas labāks – vilna vai sintētika? Atbilde – gan vienam, gan otram materiālam ir pozitīvas un negatīvas īpašības. Aukstos laika apstākļos un mazkustībā dabiskie materiāli dos jums lielāku siltumu. Džempera vai svītera pamatfunkcija ir sasildīt, tāpēc ir svarīgi, lai tas būtu atbilstoša izmēra, pagarš un nosegtu muguru un kaklu. Savukārt, aktīvi kustoties, labāki ir sintētiskie materiāli, jo tie vairāk uzsūc un novada mitrumu no jūsu ķermeņa, arī to svars ir vieglāks. Sintētika mazāk uzsūc mitrumu no ārpuses, vieglāk un ātrāk žūst.

 

Zābaki

Zābaki, iespējams, ir svarīgākā ekipējuma sastāvdaļa. Par tiem sīkak stāstīšu kādā no turpmākajām publikācijām, bet pāris būtisku lietu gribu minēt. Pirms iegādājaties zābakus, jums jāzina, kādam mērķim tie paredzēti. Ejot vai kustoties, nepieciešams, lai zābaki elpotu un būtu ievalkāti, darba kārtībā un bez bojājumiem. Lai zābaki ilgāk kalpotu, tie ir regulāri jākopj. Katram jābūt vismaz diviem pāriem zābaku, lai tos varētu nomainīt.

Savukārt mitrā laikā, ja nav paredzēts noiet lielus attālumus vai skriet, ļoti praktiski ir gumijas zābaki.

 

Cimdi

Rokas ir ķermeņa daļa, ko visātrāk var apsaldēt, tāpēc par tam ir jādomā jo īpaši. Būtu nepieciešami dūraiņi un pirkstaiņi. Dūraiņi piemēroti mazkustīgākām nodarbēm, bet pirkstaiņi, kad nepieciešams satvert sīkākus priekšmetus. Iespējams lietot abus cimdus vienlaikus – vispirms uzvelk pirkstaiņus, tad dūraiņus, un tad, kad jāveic kāds darbs, dūraiņus novelk. Cimdu materiāls un izskats var būt jo dažāds, sākot ar parastiem darba cimdiem un beidzot ar vēju aizturošiem un ūdensnecaurlaidīgiem materiāliem, atkarībā no katra rocības. Ja ir paredzēts uzturēties ilgāku laiku ārpus mājas, tad, kravājot somu, uz cimdu rēķina nevajdzētu ietaupīt vietu, bet paņemt līdzi vairākus rezerves pārus.

 

Jaka

Āra jaka ir jūsu ekipējuma ārējā daļa, tā saskaras ar visa veida nokrišņiem, un tās uzdevums ir lietotāju maksimāli pasargāt no to ietekmes. Noteicošā jakas izvēlē ir materiāla kvalitāte (elpojošs, neelpojošs) un mitrumizturība, kā arī funkcionalitāte (kabatu skaits un izvietojums, kapuces esamība, garums, roku aizdares, ventilācijas iespējas). Elpojošs materiāls ir svarīgs, lai kustoties jūs nesasvīstu un varētu uzturēt atbilstošu ķermeņa temperatūru. Vajadzētu izvairīties no pilnīgi neelpojošiem materiāliem vai, piemēram, no tīras kokvilnas, kas uzsūc mitrumu un lēni žūst. Sīkāku aprakstu par jaku veidiem un to īpašībām sniegšu kādā no turpmākajām publikācijām.

 

Lakats vai šalle

Kakls daudziem cilvēkiem ir jutīga vieta, jo īpaši vējainā laikā un salā. Kaklu pasargās šalle vai arī tā sauktais arābu lakats, kas ir liela izmēra un visnotaļ praktisks, jo, aptinot ap kaklu, tas labi pieguļ, nekairina ādu un labi sargā ķermeni no aukstuma un nokrišņiem, sākot no zoda līdz pat krūšu rajonam, neļaujot aukstajam gaisam ieplūst zem jakas un ķermeņa sasildītajam gaisam brīvi izplūst, bet gan saglabāties un sildīt jūs.

 

Cepures

Aukstumā galvassegas pamatfunkcija ir nepieļaut siltuma aizplūšanu no ķermeņa un pasargāt ausis no nosalšanas. Tātad ir vajadzīgas vismaz divu veidu cepures. Viena ir plānāka, ja esat kustībā, un otra biezāka – mazkustīgākām nodarbībām. Galva nav arī jāsviedrē, tāpēc izvērtējiet, kad kuru cepuri lietosiet. Ja paredzēta nakšņošana āra apstākļos, pareizi būtu uzvilkt galvā plānu cepurīti arī pa nakti, jo, galvai salstot, ķermenis zaudēs tik nepieciešamo siltumu.

 

Bahilas

Bahilas ir mūsdienu kājauti no ūdensnecaurlaidīga materiāla, kas ir ļoti funkcionāli visos gadalaikos. Aukstā laikā tie pasargā no sniega un mitruma iekļūšanas zābakos, kā arī novērš bikšu staru samirkšanu. Vasarā – palīdz saglabāt bikšu staras, brienot pa slapju zāli vai ejot lietū. Bahilas var ātri uzvlikt un novilkt, tām ir minimāls svars, un tās neaizņem daudz vietas mugursomā. Nevajadzēs arī ņemt līdzi bikses no nesamirkstoša auduma, kas nereti ir gaisu necaurlaidīgas un neērtas kustoties.

 

Plānošana

Lai sekmīgi sagatavotos iecerētajam pasākumam un neko neaizmirstu, iesaku ekipējuma plānošanā izmantot „skeleta apģērbšanu”. Uz lapas uzzīmē vienkāršotas kontūras. Tad uzzīmē pirmo drēbju kārtu – piemēram, apakšveļu, garo apakšveļu, zeķes – un sagatavo to visu ielikšanai somā, tālāk zīmē nākamo drēbju kārtu utt. Tādējādi iegūsiet attēlu, kurš skaidri parādīs, kura ķermeņa daļa nodrošināta ar visu vajadzīgo un kura varbūt tomēr būs palikusi neapģērbta. Šāda metode palīdzēs izsekot „sīpola” jeb kārtu principam. Zīmējumā vēlams izmantot dažādas krāsas, lai būtu vieglāk atšķirt uzzīmēto.
(pārpublicēts no žurnāla “Tēvijas Sargs” 2009. gada janvāra izdevuma)

Posted in Padomi and tagged , .

Tava navigācija.

Pastāstīšu no savas pieredzes.

Esmu gājis diezgan daudzos pārgājienos un bijis dažādākajās vietās, katrs pārgājiens bija ar kaut ko atšķirīgs un katrā reizē bija savādāki piedzīvojumi-par tiem citreiz. Taču novēroju ka visiem maniem pārgājieniem ir bijis arī kas kopīgs, ķibeles ar navigāciju. Protams tagad esmu jau daudz pieredzējušāks un zinu kas un kā notiek, bet lai jūs nepieļautu manas kļūdas domājiet arī par to ko jūs darīsiet nezināmā vietā bez navigācijas sistēmas, vienalga vai tā ir karte vai GPS smile

///////////////////////////////////////

*Ja ņemat apvidus karti esiet gatavi, ka jūs arī varat būt spiesti iziet no tās apvidus kartes dažu iemeslu dēļ, piemēram, augsta sēta, nesasalis grāvis vai jebkāda cita šķēršļa dēļ, noteikti mājās vajadzētu rūpīgi izpētīt karti un izdomāt maršrutu, lai negadītos liekas problēmas ar ekipējuma trūkumu vai ko tamlīdzīgu, respektīvi domājiet ko darat.

*Ja jums ir jaunais GPS un lietojat to nelielu laiku jums ir vajadzīgas jaunās apvidus kartes un ir jābūt gatavam uz visu, arī uz to, ka varat palikt bez GPS vai arī baterija var vienkārši nosēsties. Proti, vajadzētu ņemt arī līdz karti, gadījuma pēc.

*Ja strādājat ar kompasu, nevajadzētu tam žēlot naudu, ja vien Āfrikas vietā nevēlaties nonākt Antarktīdā. : D Kompasam ir jābūt ūdens izturīgam un būtu labi ja tas būtu nedaudz pasargāts pret triecieniem. smile

*************

Pats iesaku darboties tīri ar karti, jo tas ir droši un arī ir interesantāk pašam noiet liekus 10 km, lai tiktu līdz punktam B caur punktu C

Raksta autors ir lietotājs zvaigzne100 no mājaslapas iepriekšējās versijas.


Posted in Padomi and tagged , .

daži padomi no pieredzes

Vienmēr der zināt ka ejot pārgājienā uz vairākām dienām būtu nepieciešams parūpēties par ekipējumu. Respektīvi drēbju ziņā svarīgi ņemt līdz sausu apakšveļu. Galvenokārt sausus kreklus, zeķes – var arī papildus džemperi vai bikses. smile Der zināt ka pirms naktguļas ir labi ja tiek pārvilkts šis krekls un zeķes it sevišķi ziemā jo ejot cilvēks daudz svīst un ar slapjām drēbēm jūs riskējat piecelties sasalis vai arī ar klepu un nelielu temperatūru.

********

Arī nemazāk svarīga lieta ir tas kur jūs gulēsiet. Ja izvēlaties kādu no telts veidiem tad celiet telti tādā vietā kur ir mazāk vēja, un lietus gadījumā jūs nepamostos peļķē. Ja nav telts un nākas gulēt zvaigžņotā mēnesnīcā iesaku to darīt zem kādas kuplas egles , un labi būtu ja eglei vienā sānā būtu uzkalniņš lai jūs tiktu nedaudz pasargāts no vēja. Kā jau labi zināms mitrumam patīk sūkties apģērbā tāpēc vajadzētu būt vai nu paklājiņam vai arī nelielai vai atkarībā no laikapstākļiem lielākai kārtai egļu zaru. Ja nākas gulēt mežā kad ziema klāt vai arī ir nepatīkami laika apstākļi noderētu pirms tumsas iestāšanās jau taisīt nometnes vietu, ja taisaties ilgāk palikt vienā vietā varat uztaisīt daudz labu lietu piemēram, koku sienu vainu no vienas puses vai arī no abām, lai kurinot ugunskuru siltums atstarotos pret sienu un jums būtu siltāk un omulīgāk protmas uz sienas varat žāvēt drēbes un ja ir slapji apavi ir jāzin arī kā tos pareizi žāvēt lai no rīta pamostoties nebūtu sajūta ka jūsu zābaki ir bulciņas : D

Ugunskurā var samest arī akmeņus, tie arī nedaudz paildzinās siltuma izdalīšanos no tā. Lai jūs ko spētu pagatavot sliktākajā gadījumā noderēs nazis, bet būtu labi ja būtu mačete un gana asa kas zin ja nu alnis izlec priekšā : D, tad jums varētu paveikties ar ēdienu.

***********

Ja ejat garāku gabalu neieteiktu ņemt līdz nevajadzīgas 40 bundžas tūristu brokastis jo tas jūs nobeigs jau pēc pāris metriem, vajadzētu parūpēties par to lai ēdiens nebūtu vienveidīgs, uzturā labi būtu ņemt līdzi tik daudz lai varētu izdzīvot nevis lai būtu pieēdies un aizmāršīgs , kaut gan pašam patīk labi paēst smile

par cik pārgājienā zaudēsiet daudz šķidruma rēķiniet aptuveni no 1-3 L ūdeni uz dienu , atkarīgs no laika apstākļiem. protams ja ņemat katliņu līdz ir iespēja kaut kur izvārīt kādu avota ūdeni vai upes un nevajadzēs staipīt liekus kilogramus.

no pieredzes ieteiktu lieki nepārspīlēt ar visu to ko grasāties ņemt līdz.

Raksta autors lietotājs zvaigzne 100 no mājaslapas iepriekšējās versijas.


Posted in Padomi and tagged , .