Pārgājiens “Daugavgrīvas sala” 23. martā

23. martā aktīvā tūrisma portāls Pargajieni.lv piedāvā doties izzinošā pārgājienā pa Daugavgrīvas salu.
Starts plkst. 11:00 autobusa pieturā “Poliklīnika” pie Bolderājas tilta pār Buļļupi. Šeit varat ērti nokļūt ar 3. autobusu no centra (no Centrālās stacijas atiet 10:23, Poliklīnikā ir 10:56) un Pļavniekiem vai 36. autobusu no Imantas (10:08 atiet no galapunkta, Poliklīnikā ir 10:44). Tāpat variet braukt ar savām automašīnām un ērti tās novietot laukumā pie šīs autobusa pieturas.
Vispirms sāksim ar tuvākās apkārtnes iepazīšanu. Uzzināsim jaunus faktus par Buļļupes veidošanos, par pirmo no jauna uzbūvēto tiltu atjaunotajā Latvijā un to, kāda bijusi šīs pašlaik lielākās Latvijas salas vēsture.
Pēc tam dosimies uz Daugavgrīvas cietoksni, kur vairāk kā pusstundas garumā būs iespēja iepazīties ar tās teritoriju, vēsturiskajām ēkām un to, kādas armijas to ir pārvaldījušas un kā šī vieta izmainījusies vairāku gadsimtu laikā.
Pēc Daugavgrīvas cietokšņa apskates dosimies uz Jūras Spēku Flotiles Patruļkuģu eskadras bāzi turpat blakus. Šeit varēsim iepazīties ar mūsdienu Latvijas Jūras spēkiem, to darbu un ikdienu, kā arī uzkāpt uz īstiem karakuģiem un mazliet vairāk iepazīties ar katru no šiem kuģiem. Jāpiebilst, ka Jūras spēki, tāpat kā citas bruņoto spēku vienības ļauj savu teritoriju apmeklēt bez maksas, tādēļ papildus maksa par ekskursiju šajā objektā nebūs jāmaksā. Atšķirībā no tiem masu pasākumiem, kuri parasti notiek pie Vanšu tilta, šeit nebūs tik daudz cilvēku un būs iespēja daudz mierīgākā gaisotnē uzzināt daudzus interesantus faktus un saņemt atbildes uz saviem jautājumiem.
Pēc Jūras spēku apmeklējuma dosimies uz Bolderājas kuģu remonta rūpnīcu, kuras teritorijā ir mājas robežsardzes kuģim “Valpas”. Portāls Pargajieni.lv ir saņēmis atļauju apmeklēt arī šo kuģi. Šeit uzzināsim interesantus faktus par robežsardzi un tās darbu, kā arī par pašu kuģi un robežsardzes jūrniekiem. No mūsu robežsardzes kuģiem šis ir vislielākais. Arī šeit ieeja ir bez papildus maksas. Šeit jau varēs finišēt tie, kuriem pārējie objekti nešķiet interesanti vai kuriem tam nepietiek laika. Plānojam, ka šeit būsim līdz 14:00.
Pēc tam dosimies uz Daugavgrīvas molu, no kura paveras skasts skats uz jūras vārtiem, Daugavas ieteku jūrā un Mangaļsalu upes pretējā krastā. Šeit arī atrodas Daugavgrīvas bāka, kuras vēsture sniedzas vairākus gadsimtus tālā pagātnē.
Pēc tam apskatīsim piekrastes nocietinājumus un lielgabalu baterijas, kam dots vārds Komētforts. Šajos bunkuros varēsim arī ieiet iekšā un pavērot, kā tie izskatās mūsdienās. Lai to izdarītu, jāņem līdzi lukturīši un apģērbs, kuru nav bail nejauši sasmērēt.
Tā kā mēs atradīsimies Daugavgrīvas ornitoloģiskā dabas lieguma teritorijā, kā nākošie apskates objekti būs dabas taka un putnu vērošanas tornis. Šie objekti savulaik ir izveidoti ar Eiropas Savienības līdzfinansējuma palīdzību. Vasarās šeit ligzdo ļoti daudzas putnu sugas un daļā no šīm pļavām ganās savvaļas govis. Šeit būs jau pēc 16:00, tādēļ sagurušie varēs finišēt pie 3. autobusa galapunkta.
Izturīgākie varēs pārgājienu turpināt līdz pat salas otram galam pa pludmali, kur atrodas Vakarbuļļi. No šejienes varēs redzēt Lielupes ieteiku jūrā un vietu, kur sadalās Lielupe un veidojas Buļļupe. No šejienes prom varēsiet aizbraukt ar 36. autobusu uz Imantu, ar kuru varēsiet nokļūt Bolderājā pēc savām automašīnām vai pārsēsties tālāk 3. autobusā uz centru. Finišs plānots ap 19:00.

Kas jāievēro šajā ekskursijā un kas jāņem līdzi?
Tā kā mēs plānojam apmeklēt ļoti dažādus objektus, ir vairākas lietas, kuras jāņem vērā pirms ekskursijas. Līdzi jāpaņem personu apliecinošus dokumentus (pases, ID kartes vai autovadītāja apliecības), lai varētu iekļūt Jūras spēku bāzē un Bolderājas kuģu remonta rūpnīcā. Pirms starta būs jāieraksta savus personas datus ekskursijas dalībnieku sarakstā, kuru iesniegsim Jūras spēkiem un Bolderājas kuģu remonta rūpnīcas apsardzei.

Abos objektos jāievēro kārtības un drošības noteikumi un neviens nedrīkstēs būt alkohola reibumā. Iereibušas personas ekskursijā nepiedalīsies un militārajā zonā netiks ielaistas!

Dalības maksa:
Ls 3, ja piesakās individuāli
Ls 2 no cilvēka, ja piesakās vismaz divatā
Ls 1 Rīgas pilsētas vispārizglītojošo mācību iestāžu audzēkņiem
Par brīvu pirmsskolas vecuma bērniem pieaugušo pavadībā.

Pieteikties pa e-pastu janis@pargajieni.lv vai tālruni 26980327 līdz 22. marta 23:59 norādot dalībnieku vārdus un uzvārdus.


Posted in Pārgājieni and tagged , , , , , , , , , , , , .

Pārgājiens lāpu gaismā “Rāmava – Baloži” 9. martā

Pargajieni.lv vēsturē nebijis gadījums! Iepriekš izsludinātais pārgājiens “Baloži” tika atcelts solītās vētras dēļ. Kad jau bijām izsludinājuši, ka pārgājiens nenotiks, mums zvanīja vēl daudzi un gribēja piedalīties. Tādēļ mēs pirmo reizi savas pastāvēšanas vēsturē ATCELTS nomainām uz PĀRCELTS. Atbilstoši temperatūrai, sniega daudzumam un apstākļiem purvā esam maršrutu mazliet pilnveidojuši, tādēļ piedāvājam Jums pārgājienu lāpu gaismā “Rāmava – Baloži”, kurā iepazīsim ne tikai Baložus, bet arī Rāmavas muižas apkārtni.
Tiksimies 18:00 23. un 26. autobusa pieturā “Rāmava” (virzienā uz Baložiem). Šeit varēsiet nokļūt ar 23. un 26. autobusu. Automašīnu īpašniekiem vislabāk savus auto novietot Baložos veikala IKI tuvumā un līdz šai pieturai atbraukt ar 23. autobusu.
Kamēr vēl nebūs satumsis dosimies uz Rāmavas muižu, kurā kādreiz dzīvojis Garlībs Merķelis. Uzzināsim nedaudz par muižas vēsturi un to, kāds liktenis to piemeklējis dažādos laikos. Pēc tam dosimies uz Baložiem. Apskatīsim Titurgā esošo piemiņas vietu barikāžu upurim Robertam Mūrniekam un Baložu pilsētas strūklaku (ziemā, protams, nedarbojas). Pēc tam dosimies uz Titurgas ezeru, ap kuru 2012. gadā ir izveidota dabas taka. Pa to apiesim ezera ziemeļdaļu un dosimies uz Baložu pilsētas vēsturisko daļu – “kūdras racēju pilsētiņu”, kur varēsim redzēt 50. un 60. gadiem raksturīgo apbūvi. Mazliet uzzināsim par pilsētas vēsturi un to, kā Latvijā pirms vairāk kā 60 gadiem attīstījās dažādas industriālās pilsētiņas kūdras purvu tuvumā. Noslēgumā dosimies prom no pilsētas pa padomju laikiem raksturīgu tehnikas pieminekli – šaursliežu dzelzceļu, lai redzētu kāds izskatās kūdras purvs tumsā un mazliet uzzināsim par to, ko šādā purvā dara ne tikai Baložos, bet arī citur Latvijā.
Pa šo pašu dzelzceļu atgriezīsimies pilsētā, lai varētu doties mājup ar 23. autobusu vai savām automašīnām. Finišu plānojam ap plkst. 22:00.
Arī šoreiz aicinām visus ņemt līdzi lāpas un lukturīšus. Ja Jūs gribat piedalīties ar organizatoru lāpām, tad par to paziņojiet pieteikšanās laikā. Viena uzpildīta lāpa Jums izmaksās tikai Ls 1.
Līdz jāņem laika apstākļiem atbilstošs apģērbs un apavi – daļa no maršruta paredzēta cauri mežam, kur būs sasnidzis. Tiem, kuri būs izsalkuši vai izslāpuši pārgājiena laikā, līdzi jāņem arī sviestmaizes un silta tēja termosā.
Dalības maksa:
Ls 3, ja piedalīsies individuāli
Ls 2 no cilvēka, ja ieradīsieties vismaz divatā
Ls 1 – Rīgas pilsētas un Ķekavas novada vispārizglītojošo iestāžu audzēkņiem
Pirmsskolas vecuma bērniem bez maksas pieaugušo pavadībā.
Pieteikšanās līdz 9. marta plkst. 12:00 pa tālruni 26980327 (sūtiet SMS) vai e-pastu janis@pargajieni.lv norādot dalībnieku vārdus, nepieciešamo lāpu skaitu un kontakttālruni. Ja pieteiksieties pēc noteiktā laika, nevarēsim garantēt, ka visiem pietiks lāpas. Šajā dienā vislabāk pieteikumus sūtīt SMS veidā.


Posted in Pārgājieni and tagged , , , , , , , , , , .

Pārgājiens lāpu gaismā 16. februārī Mangaļsalā

Šogad aizsākam vēl vienu jaunu tradīciju. Pargajieni.lv piedāvā vēsturiskas vietas apskatīt lāpu gaismā tumsas aizsegā.
Dosimies uz jau ierasto un daudzu mūsu pārgājienu dalībnieku iecienīto Mangaļsalu, lai pavērotu jau zināmas un mazāk zināmas vietas nakts aizsegā lāpu gaismā.
Apskatīsim dažādos laikos celtos bunkurus, piekrastes baterijas un citas fortifikācijas būves – 19. gadsmita beigās no sarkaniem ķieģeļiem celtās piekrastes baterijas, pirms pirmā pasaules kara no betona izlietos pelēkos bunkurus un 1928. gadā pēc kara inženiera Jāņa Švalkovska projekta būvēto blokmāju, kas bijusi paredzēta Rīgas pilsētas piekrastes aizsargāšanai pret iespējamo desanta iebrukumu no jūras. Tāpat mēs meklēsim mežā paslēptās zemūdeņu torpēdu mulāžas, sen aizmirstās un laika zoba sagrauztās munīcijas noliktavas un citas dažādu laiku un dažādu armiju celtās būves. Jūras krastā dosimies nelielā pārgājienā uz Austrumu molu un skaidra laika gadījumā varēsim no krasta redzēt kā izskatās pirms vairāk kā pusgadsimta krastā uz sēkļa uzskrējušais zviedru kuģis Lady Cotlin.
Līdzi jāņem laikapstākļiem atbilstošs apģērbs, tēja termosā un maizītes vakariņām. Tāpat atbilstoši pasākuma tematikai nepieciešams paņemt līdzi jau uzpildītu lāpu. Noderēs arī lukturīši.
Starts 18:00 no stāvlaukuma pie pieturas Stāvvadu iela.
Finišs ap 22:00 stāvlaukumā pie pieturas Stāvvadu iela.
Nokļūšana ar personīgo automašīnu vai 24. autobusu 16:49 no Abrenes ielas (Stāvvadu ielā ir 17:46) vai ar vilcienu no Rīgas vai Saulkrastiem līdz Vecāķiem un tad kājām līdz Mangaļsalai.
Dalības maksa:
Ls 3 no cilvēka
Ls 2, ja ierodieties vismaz divatā
Ls 1, ja esi Rīgas pilsētas vispārizglītojošo izglītības iestāžu skolēns.
Bez maksas pirmsskolas bērni vecāku pavadībā.
Piesakoties norādīt vai būsiet ar savām lāpām. Ja nepieciešama organizatoru lāpa, tad iepriekš piesakot jāpiemaksā Ls 1 par lāpu ar visu degšķidrumu.
Pieteikšanās pa e-pastu janis@pargajieni.lv vai tālruni 26980327 līdz 16. februāra plkst. 12:00.


Posted in Pārgājieni and tagged , , , , , , , , , .

Velopārgājiens „Vēsturiskie Berģi” 1. septembrī

Velopārgājiens „Vēsturiskie Berģi” 1. septembrī
Ja saka, ka 1. Septembris ir Zinība, tad nenāks par skādi uzzināt kaut ko jaunu par Berģiem un tās apkārtnē esošajiem objektiem. Izrādās, ka bez Brīvdabas muzeja tur ir vēl daudz kas, ko redzēt.
Tiksimies 10:00 pieturā „Autoserviss” pie Berģu DEPO veikala. No turienes dosimies pa svaigi izbūvēto Berģu – Upesciema – Langstiņu veloceliņu uz Mašēnu kāpu, no kuras paveras skaists skats uz Mašēnu ezeru. Netālu no Mašēnu ezera meklēsim Rīgas resnāko dižozolu – Kaltiņu ozolu. Turpat netālu atrodas arī mežonīgos un purvainos aizaugušos Lielās Juglas upes krastus. No turienes brauksim tālāk uz Upesciemu.
Nav noslēpums, ka Rīgā ārpus tās centra un tās apkārtnē agrāk ir bijušas daudzas muižas. Berģu muižas vēsturiskajās ēkās un teritorijā tagad atrodas Berģu Mūzikas un mākslas pamatskola. Arī par šo vietu centīsimies uzzināt, ko vairāk.
Arī šajā reizē neiztiksim bez pārsteigumiem. Pargajieni.lv šoreiz ir sarūpējusi ekskluzīvu iespēju visiem zirgu mīļotājiem. Varēsim apskatīt vairākus zirgus, kuru darba vieta ir Jātnieku policijā. Uzzināsim daudz ko interesantu par šo visnotaļ maz zināmo policijas vienību un to kādas funkcijas Rīgā un tās apkārtnē pilda policijas zirgi. Šis noteikti patiks bērniem un pārējiem zirgu cienītājiem.
Pēc jātnieku patruļas „nejaušas” sastapšanas brauksim tālāk Langstiņu virzienā, kur pieriposim pie mežā esošā, bet nu jau diezgan apbūvētā un apdzīvotā Langstiņu ezera, kurš var būt pat gandrīz 7 metrus dziļš (Mašēnu ezers gan ir tikai nedaudz vairāk kā 1 metru dziļš).
Izrādās, ka arī šajā apkārtnē ir gribējuši karot. Langstiņu tuvumā ir rakts tanku grāvis, lai 1. Pasaules karā pretotos vācu tankiem. Diemžēl vai par laimi toreiz tie tik tālu tomēr neesot tikuši. No šīs vietas dosimies atpakaļ uz DEPO.
To visu un vēl daudz ko interesantu redzēsiet un dzirdēsiet, ja pieteiksieties šim interesantajam velopārgājienam.
Nokļūt līdz Berģu DEPO varat braucot ar 1. autobusu Berģu kultūras namam un tad tālāk ar velosipēdu vai jau no paša centra pa veloceliņu Centrs – Berģi. Autobraucēji savus auto varēs novietot turpat stāvlaukumā. Tā kā šajā veikalā ir arī pārtikas nodaļa, tad ēdienu un dzērienu pusdienām varēsiet nopirkt šeit, ja nu būsiet to aizmirsuši izdarīt jau ātrāk, jo mums būs arī pusdienu pauze.
Pieteikšanās pa e-pastu janis@pargajieni.lv vai tālruni 26980327.
Dalības maksa Ls 3. Ja būsiet divatā vai lielākā skaitā, tad Ls 2 no katra.
Ja kādam nav sava velo, tad varam ieteikt Alfā esošo veikalu Gandrs vai Baltic Bike velostendus visā Rīgā, kur par labu cenu variet uz šo dienu iznomāt diezgan labus velosipēdus.


Posted in Pārgājieni and tagged , , , , , , , , , , .

“Kraukļos” noslēdzas stopēšanas maratons

No Limbažu laikraksta “Auseklis” 2012. gada 15. augusta numura!

“Kraukļos” noslēdzas stopēšanas maratons
Pievienots: 2012. gada 15. augusts
Nedēļas nogalē norisinājās jau ceturtais limbažnieka Jāņa Zariņa, aktīvā tūrisma portāla www.pargajieni.lv vadītāja, organizētais stopēšanas maratons Piedzīvojumu meklētājs 2012. Tas norisinājās Vidzemē un Igaunijā, daļēji arī bijušā Limbažu rajona teritorijā.

Uz aktīvo pasākumu pulcējās 15 īkšķošanas piekritēju un piekopēju. Dalībnieku nelielo skaitu organizators skaidroja ar sliktajiem laikapstākļiem. Iepriekš stopētāju bijis krietni vairāk. Dalībnieki, arī tādi, kas stopējuši visos maratonos, bija no dažādām Latvijas vietām – Rīgas, Olaines, Liepājas, Smiltenes, Druvienas. Komanda, kas pārstāvēja Limbažus un Valmieru, dienu pirms sacensībām dalību diemžēl atsauca.

Sacensības maratona dalībniekiem noritēja divās klasēs – ikdienas jeb iesācēji un profesionāļi, kuri varēja īkšķot komandā pa divi vai individuāli. Vairāk bijis tieši profesionāļu, kuri lepojas ar lielu pieredzi šajā vaļaspriekā. Un tā tiešām bija nepieciešama, jo viņiem stopējot bija jāveic maršruts no Rīgas līdz Salacgrīvas novada viesu mājai Kraukļi, pa starpu vēl nokļūstot Cēsīs, Valmierā, Valkā, tāpat Igaunijas pilsētās Vilandē un Pērnavā. Profesionāļiem bija jāveic vairāk nekā 500 km maršruts, kamēr ikdienas stopētājiem – uz pusi mazāks un krietni vieglāks. Iesācējiem no Rīgas bija jānokļūst tai pašā galapunktā, pa ceļam iegriežoties arī Cēsīs, Smiltenē, Valmierā un Limbažos. Sacensību dalībniekiem katrā pilsētā kontrolpunktā bija jāveic noteikti uzdevumi. Limbažos stopētājiem bija jāuzkāpj vecajā ugunsdzēsēju depo tornī, jāatrod tur paslēptā rotaļlieta un tā jānogādā lejā, tā teikt, jāpilda simboliska glābšanas misija.

Galapunktā – viesu namā Kraukļi – visi stopētāji finišējuši līdz 1 naktī. Organizators lēš, ka tas ir ļoti labs rādītājs. Interesanti, ka jūrmalniece Elīna Sālmane, kura individuāli startēja profesionāļu klasē, finišējusi reizē ar ikdienas stopētāju komandu, lai gan veica uz pusi garāku maršrutu. Ar atsaucīgiem šoferīšiem Latvijā problēmu nav bijis, bet Igaunijā klājies grūti, jo apvidus mežains, autobraucēju maz un tie paši diezgan neatsaucīgi. Taču tas nav mazinājis īkšķotāju patīkamās emocijas, piedzīvojuma sacensības noslēdzot.

J. Zariņš atklāj, ka nākamgad stopēšanas maratons iecerēts Kurzemē, bet profesionāļiem būs jāstopē arī Lietuvā.
Līga LIEPIŅA


Posted in Pārgājieni and tagged , .

Stopēšanas maratons “Piedzīvojumu meklētājs 2012” jau 11. un 12. augustā

Labdien, stopētāji!

Šī ziņa ir ļoti svarīga visiem tiem, kuri ir aktīvi stopētāji un vēlas savus spēkus izbaudīt speciāli Jums veidotā pasākumā – stopēšanas maratonā!
Stopēšanas maratons “Piedzīvojumu meklētājs” šogad notiks jau ceturto reizi. Bet ko nu tur daudz runāt – kas ir stopēšana, to mēs visi ļoti labi zinām.

Tad nu īsumā par to, kur, kas un kā, kā pieteikties, kā piedalīties un cik tas mums visiem izmaksās!

Pieteikšanās sākas kopš brīža, kad šis teksts tiek publicēts lapā Pargajieni.lv.

Arī šogad būs meistarklases.

Tie, kuri ikdienā vai ik pa laikam stopē, ir gatavi piedzīvojumiem, bet labprāt pirmās dienas vakarā ar vairāk vai mazāk garantiju finišētu, tie var piedalīties Ikdienas stopētāju klasē (te vieta ir arī iesācējiem, kuri līdz šim to nav darījuši vai dara ļoti reti).

Bet tie, kuri uzskata, ka ir labākie no labākajiem un ka viņu dēļ apstāsies jebkura automašīna, var pieteikties Profesionāļu klasei. Tur nu varēsiet rādīt, ko protat. Tik nesakiet, ka nebrīdināju,ja ieradīsieties tikai nākošās dienas rītā. Katrā pilsētā kā vienmēr būs jāpaveic kāds neliels uzdevums un finišā būs jāpierāda, ka tiešām esat tur bijuši.

Ja jau ir meistarklases, tad arī uzdevumi ir atšķirīgi. Līdz ar to arī maršruti “nedaudz” atšķiras.

Ikdienas stopētāju klasē maršruts ir sekojošs: Rīga (starts) – Cēsis – Smiltene – Valmiera – Limbaži – viesu nams “Kraukļi” (Salacgrīvas pagastā kādus 6 km uz A no Svētciema Svētupes ielokā (te arī finiša vieta)).

Profesionāļu klasē maršruts drusku grūtāks: Rīga (starts) – Cēsis – Valmiera – Valka – Vīlande (Viljandi) – Pērnava (Pärnu) – viesu nams “Kraukļi” (Salacgrīvas pagastā kādus 6 km uz A no Svētciema Svētupes ielokā (te arī finiša vieta)). Tātad šajā maršrutā drusku paceļosim arī pa Igauniju.

Kas var piedalīties?

Kā vienmēr visi tie, kuri sasnieguši 18 gadus. Tie kuri pērn un aizpērn teica, ka viņi var par sevi atbildēt arī bez pilngadības – beidzot ir pienācis Jūsu laiks. Pārējie, kuriem vēl nav 18 gadi – laipni lūgti nākošgad vai aiznākošgad! Var piedalīties individuāli vai komandās pa divi (pa pāriem).

Pieteikšanās pa e-pastu janis@pargajieni.lv norādot savu
vārdu, uzvārdu,
dzimšanas datus (uz vietas pārbaudīsim Jūsu pasītes vai ID kartes (jo īpaši Profesionāļu klasē),
adresi (pietiek ar pilsētu vai novadu (pagastu)),
kurā no meistarklasēm piedalīsieties,
individuāli vai komandā (te nu tad informāciju par abiem dalībniekiem),
komandām arī komandas nosaukumu vajadzētu,
vai esat jau kādreiz piedalījušies.

Cik tas viss maksā?

Tā kā stopēšana ir bezmaksas pasākums, tad dalības maksa netiek iekasēta. Tomēr, katru gadu finišā sagaidām ar cienastu, ir labiekārtota telšu vieta, ugunskura vieta un iespēja atpūsties labi pavadīt laiku. Tādēļ vienmēr stopētāji sametas, lai mēs varētu nosegt šos izdevumus. Šogad mēs mitināsimies viesu nama teritorijā, kur būs labiekārtota telšu un ugunskura vieta, peldvieta dīķī un upē, šķēršļu josla mežā un citas interesantas aktivitātes, arī labierīcības.
Tādēļ brīvprātīgi obligātais ziedojums no vienas personas ir Ls 2. Ja esat komanda, tad pa abiem sanāk Ls 4 ( Ls 2 + Ls 2). Tāpat kaut kādi santīmi būs vajadzīgi arī pa ceļam, jo ir daži uzdevumi, kur kādā veikalā vai degvielas uzpildes stacijā ir jāveic simbolisks pirkums (sērkociņu kastīte, saldējums vai kas cits pusdienām). Tie, kas jau ir piedalījušies, ir tādus piedzīvojuši.

Ko jāņem līdzi?

Telts, guļammaiss, vēlams rezerves apģērbs. OBLIGĀTI pases vai ID kartes. Tas jo īpaši attiecas uz Profesionāļu klases stopētājiem, jo Igaunijā Jūsu studentu apliecības un vadītāja apliecības neviens robežsargs vai imigrācijas dienesta darbinieks neuzskatīs par ceļošanai derīgu dokumentu. Robežkontrole nepastāv, bet uz robežas un tās tuvumā ik pa laikam ir patruļas, kuras mēdz izlases kārtībā pārbaudīt ceļotājus.
Tā kā par ēdamo un dzeramo mēs parūpēsimies, tad šis jautājums Jums ir aktuāls tikai stopēšanas laikā. Vakarā jau tradicionāli sagaidīsim ar kārtīgiem labumiem.
Vēl par līdzņemamo – pildspalvas vai zīmuļi, visas iespējamās apkārtnes kartes (pilsētu, novadu un jebkuras citas tūrisma un autoceļu kartes Jums noderēs). Vēlams arī paņemt līdzi fotoaparātu vai telefonu ar šādu funkciju, jo var gadīties arī kāds fotografēšanas uzdevums.

Ja nu kāds vēl līdz galam nav sapratis, kas īsti šajā pasākumā jādara, tad vēlreiz pavisam īsi. Tad, kad tiks dots starts, dosieties stopēt pa maršrutu. Katrā pilsētā, kas maršrutā minēta, Jums būs jākāpj ārā, jāiet meklēt kontrolpunktu, jāpaveic uzdevumu un tikai tad jādodas tālāk. Kurš pirmais nonāks līdz finišam un būs bijis visos kontrolpunktos un paveicis visus uzdevumus, tad arī būs uzvarētājs. Bet bez krāpšanās, jo mēs mēdzam arī piešķirt soda punktus. Un tie var būt gan par mistisku 300 km stundā pārvietošanos no vienas pilsētas uz otru, gan par kontrolpunkta izlaišanu, gan par cita veida krāpšanos vai citu dalībnieku aizkavēšanu.

Vai būs arī balvas?

Viss atkarīgs no sponsoriem un atbalstītājiem, bet katru gadu kaut kas lielāks vai mazāks ir bijis. Tā kā uzvarētāji bešā nepaliks. Un galu galā – galvenais jau ir piedalīties un stopēt.

Visbeidzot, kur tieši, kad un kā viss notiks?

Tātad kā jau sākumā minēju,viss pasākums ir uz divām dienām – 11. un 12. augustā. 11. augustā stopējam, 12. augustā sagaidam pēdējos stopētājus, ja kāds vēl ir aizkavējies, spēlējam spēles, apbalvojam uzvarētājus un dodamies mājup.

Starta vieta un pirms starta veicamās aktivitātes.
Kā jau ierasts, mēs vienmēr startējam no kādas vēsturiski vai citādi interesantas vietas Rīgā.
Šogad esam izvēlējušies startēt no klusā centra.Jau pērn mūs kontrolpunkta veidošanā atbalstīja Skrīveru mājas saldējums. Šogad viņu jaunatvērtajā kafejnīcā notiks starta pasākums.

Starta vieta un adrese:
Skrīveru Mājas saldējums Rīgā, Alberta ielā 1 – 3A (ieeja no Antonijas ielas).
9:00 sākas reģistrācija
9:40 īss ieskats norises kārtībā,atklāšanas runa un pateicības atbalstītājiem, intervijas citas runas
9:55 pēdējie jautājumi un neskaidrību precizēšana
10:00 starta došana

Kad starts ir dots un visi jau kaut kur pa Vidzemi vai jau pa Igauniju stopē, tad gribas ar steigu zināt, kur un kā līdz finišam nokļūt.

Arī šajā ziņā mums neskaidrību nav un šogad viss ir zināms ātrāk kā citus gadus.

Finiša vieta un precīza adrese:
Viesu nams “Kraukļi” , Salacgrīvas novads
(skatiet karti un arī bildes šeit: http://www.kraukli.lv/kontakti )

Laikam tas arī īsumā viss. Ja nu ir kādi jautājumi, rakstiet uzjanis@pargajieni.lv vai zvaniet uz 26980327.

Tagad pienācis laiks vērsties pie tiem, kuri vēlas šo pasākumu atbalstīt.
Ja ir kāds uzņēmējs vai privātpersona, kas vēlas sniegt savu ieguldījumu balvu fondā vai finansiāli atbalstīt, lai pasākumu sarīkotu vēl grandiozāku un interesantāku, tad arī lūgums rakstīt uz iepriekš minēto e-pastu vai zvanīt. No savas puses nodrošināsim reklāmas laukumu mājas lapā, iespēju izvietot savu reklāmas baneri starta/finiša vietās un atsauci visās preses relīzēs un citos reklāmas materiālos.


Posted in Pārgājieni and tagged , , , , , , , , , , , , , , , , , , .

Pārgājiens „Juglas ainavas” 20. Aprīlī – jāpiesakās līdz 16. aprīlim

Pārgājiens „Juglas ainavas” 20. Aprīlī

Beidzot mūsu Pargajieni.lv komandai ir izdevies sagādāt Jums iespēju apmeklēt vienīgo Latvijas armijas vienību, kura tika atjaunota līdzīgai tai, kāda tā bija pirms „Padomju laikiem”- Štāba bataljonu.

APSKATES PUNKTI
 Štāba bataljons, kurā ir izveidota īpaša muzejam līdzīga vēstures istaba, kurā ir apkopotas dažādas liecības par bataljona vēsturi- grāmatas, fotogrāfijas, ekipējums, uniformas un citas interesantas lietas. Šeit mēs uzzināsim to, kādas ir bataljona funkcijas un iepazīsimies ar dažādu specifisko šī bataljona rotu darbību kā, piemēram, Godasardzes rotu, NBS Orķestri, Radiosakaru rotu, Radioreleju rotu un citām. Protams, apskatīsim arī Štāba bataljona teritoriju.
 Pēc ekskursijas pie Štāba bataljona tiem ekskursijas dalībniekiem, kuriem ir interese tikai par šo objektu, būs iespēja jau finišēt. Ar pārējiem dosimies uz Rīgas Krusta Evaņģēliski luterisko baznīcu.
 Tālāk uz K-elektrostaciju, kas savulaik tika būvēta kā slepens objekts, kas nodrošinātu krīzes un kara gadījumā ar elektrību visas svarīgākās pilsētas iestādes. Kara laikā tā tika saspridzināta.
 Turpinājumā pāri Juglas upei dosimies uz dzelzceļa tiltu, kā arī bijušo Kūdras bāzi, kurā agrāk glabāja kūdru Rīgas TEC – 1.
 Bukultos apskatīsim Ādažu (Niermīles) ordeņa pils vietu.
 Pēdējais punkts būs piemineklis 2. Pasaules karā kritušajiem karavīriem pie Brīvības gatves.

PIETEIKŠANĀS- pa e-pastu janis@pargajieni.lv vai pa tālruni- 26980327.
DALĪBAS MAKSA- 3Ls no cilvēka, taču ierodoties divatā vai lielākā kompānijā- 2Ls.

STARTS- 13:40 6. tramvaja pieturvietā „Krustabaznīcas iela”

Ko ņemt līdzi?
 Šoreiz tikai labu garastāvokli

FINIŠS- ap 19:00 Brīvības gatvē pie Brīvdabas muzeja.

Lai dotos šajā ekskursijā, visiem interesentiem jāpiesakās ļoti laicīgi, jo bruņotie spēki prasa dalībniekiem līdzi paņemt gan pases vai vadītāja apliecības, gan pirms ekskursijas iesniegt sarakstu ar ekskursantu vārdiem, uzvārdiem un personas kodiem.

KĀ PIETEIKTIES?
1) Tiem, kuri vēlas viesoties Štāba bataljonā- līdz 16. aprīļa plkst. 15:00 jānosūta e-pastu uz janis@pargajieni.lv, norādot savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un tālruņa numuru.
2) Tiem, kuri nevēlas apmeklēt Štāba bataljonu- līdz 19. aprīļa 22:00 jānosūta e-pastu uz janis@pargajieni.lv vai jāziņo pa tālruni 26980327 plānotais cilvēku skaits un jāatstāj savs tālruņa numurs. Ar Jums mēs tiekamies ap 15:30 pie Krustabaznīcas pieturas un dodamies tālāk pārgājienā.

*** Tiem, kuri būs pieteikušies vēlāk, bet vēlēsies apmeklēt Štāba bataljonu, mēs iesakām paņemt līdzi pases, tomēr tas negarantēs, ka tur tiksiet, jo sarakstā Jūsu vārdu nebūs. Ļoti iespējams, ka novēlotas pieteikšanās dēļ armijas teritorijā netiksiet ielaisti.


Posted in Pārgājieni and tagged , , , , , , , , , .

Pārgājiens Mangaļsalā 31. martā

Aktīvā tūrisma portāls Pargajieni.lv pēc ceļotāju lūguma atkārto ekspedīciju Mangaļsalā siltākā laikā – pavasarī.
Apskatīsim 1928. gadā Latvijas armijas Sapieru pulka būvēto blokmāju pie salas ieejas, cara laikā būvētās un karā saspridzinātās krasta baterijas un citas armijas būves. Tāpat arī uzzināsim par to, kādēļ Daugava mainīja savu gultni, kāda skarba dzīve bijusi šajā apkaimē pirms simts gadiem un kāda tā ir tagad – īpaši pavasaros.
Apskatīsim arī 1951. gadā nogrimušo kuģi “Lady Cotlin”, kuram ledus laikā ir pat iespēja piekļūt, un Daugavas molu.

Aicinātas arī draugu kompānijas,ģimenes un pāri, jo šajā piedzīvojumiem bagātajā dienā būs iespēja iepazīt jaunus cilvēkus un iegūt brīnišķīgus iespaidus.

Līdzi jāņem ērti apavi, tēja termosā, lukturītis vai ciklops un fotoaparāts piedzīvojuma iemūžināšanai.
Dalības maksa ir Ls 3, bet tiem, kuri ierodas divatā vai lielākā pulkā Ls 2.
Vēlama arī iepriekšēja pieteikšanās pa e-pastu janis@pargajieni.lv vai tālruni 26980327, jo tad būs garantēts arī informatīvais materiāls par šo vietu.
Bet pats galvenais ir tikšanās laiks, vieta un kā tur nokļūt.
Satiekamies plkst. 11:10 24. autobusa pieturā Nometne, pārbraucot pāri Vecdaugavas dambim.
Autobuss no Abrenes ielas atiet 10:09 un pieturā Nometne ir 11:06.
Vilciens no stacijas Rīga atiet 10:11 un 10:38 ir Vecāķu stacijā, no kuras pa 20 minūtēm var nonākt līdz starta vietai.
Ar automašīnu atbraucot ir iespēja to atstāt stāvlaukumā pie šīs pašas starta vietas. Finišējam ap 16:00.


Posted in Pārgājieni and tagged , , , , , , , .

Stopējot runāt par Bībeli

Tā nu sagadījies, ka manās stopētaja gaitās visādi starpgadījumi gadās diezgan reti. Tas līdz šim pats briesmīgākais notika kādā aukstā, izteikti slapjā un neomulīgā ziemas dienā nu jau apmēram pirms diviem gadiem. Stāvēju Juglā un stopēju. Kad jau kādu stundu tā biju stāvējis, apstājās sarkans VW Pasaats. Iekāpjot iekšā, es sievietei pateicos par to, ka viņa mani paņēmusi utt. Un tad sākās 20 briesmīgākās minūtes manā stopētāja dzīvē. Mēs runājām par Dievu. Labi, man jau nav problēmu par to runāt un nemaz no tā nemēdzu izvairīties. Bet šis te jau bija par traku. Man sāka ļoti gudri skaidrot, ka vispār Latvijā nemaz nevar iegūt augstāko izglītību. Kādēļ? Tādēļ, ka augstskolās visās programmās nemāca Bībeli. Un, lai manas dusmas par šādu izrunāšanos vēl palielinātu, man sāka skaidrot 2. pasaules kara un abu izsūtīšanu cēloņus. Izrādās, ka latviešus uz Sibīriju izsūtīja tādēļ, ka viņi neticēja Dievam un bija mantkārīgi. Es gan tobrīd pārāk necentos oponēt sievietei, kuras mašīnas panelis aplīmēts ar citātiem no Psalmiem. Bet tā nu sanāca, ka sieviete beigu beigās atzina, ka ar mani viss esot kārtībā un ka man vēl tikai Bībeli vajagot izlasīt.


Posted in Piedzīvojumu stāsti and tagged , , , .

Rīga – Gulbene

Šis nebija ne mūsu pirmais, ne arī grūtākais pārgājiens. Bija piedzīvots arī kas smagāks, taču šis bija pirmais nopietnais pēc ilgāka laika. Ideja iet ar kājām no Rīgas uz Gulbeni manī ir bijusi dzīva vienmēr. Jau pirms četriem gadiem bija pirmais mēģinājums īstenot šo plānu. Šoreiz tas izdevās. Biju noilgojies pēc ļoti smaga pārgājiena, tāda, ka galamērķī būtu pilnīgs bezspēks. Tādēļ nolēmu uzdevumu padarīt interesantāku, palielinot dienā veicamo kilometru skaitu. Vidēji sanāca 50km dienā un tā četras dienas no vietas. Pastāstīju par ideju savam pārgājienu kompanjonam Jānim, un man par lielu prieku viņš piekrita.

Tā 19. jūlija vakarā savācāmies un sākām krāmēt somas. Paņēmām līdzi visu nepieciešamo, arī ēdienu. Protams, nosvērāmies. Jānim soma svēra 12kg, bet man 17kg. Šķita padaudz, bet mierināju sevi, ka lielāko daļu no tā sastāda ēdiens, kas ceļa gaitā saruks. Nolēmām to kārtīgi nosvinēt. Diemžēl tā nebija laba ideja, jo sanāca gulēt maz. Jānim 3 stundas, bet man ne minūti. Laikam stress neļāva iemigt.

Pirmā diena sākās agri – pussešos no rīta. Uzsildījām vakardienas makaronus ar maltās gaļas mērci, iedzērām tēju un gājām. Startējām tieši no manas mājas Āgenskalnā, tādēļ bija jāiet cauri visai Rīgai. Tas bija patīkami. Izgājām cauri Rīgai, kas vēl tikai mostas. Pulkstenis bija aptuveni deviņi, kad jau bijām Juglas McDonalds telpās. Nevarējām nociesties šeit neiegājuši. Ņam, ņam. Vēl nopirkām pa vienam aliņam, lai jautrāks ceļš. Tālāk bija patīkama iešana, jo virzījāmies cauri mežam. Šeit bija dikti daudz ogu. Meža zemenes, mellenes un avenes. Ejot cauri mežam, bijām nonākuši līdz mūsu galvenajai „trasei” – Mālpils šosejai (P3). Šeit iešana nebija tik patīkama, jo brauca mašīnas, kas ik pa laikam bija jāpalaiž garām, paejot nost no asfalta. Bet ar to jau mēs bijām rēķinājušies, bijām pat iepriecināti, ka mašīnu ir mazāk kā gaidīts. Tā arī nonācām Skuķīšos, kur bija mūsu pusdienu pauze. Iestiprinājāmies ar līdzi paņemtajām tostermaizēm un iejaukto kolu. Ilgi gan nekavējāmies, jo ceļš vēl bija tāls. Pa ceļam piestājām Tumšupē, kur nopirkām pa aliņam, jo dikti slāpa. Uzturēties tur gan nebija patīkami, jo tur visas malas smirdēja. Tas laikam tādēļ, ka tur ir tāda kā lapsu ferma. Izdzērām aliņus un devāmies tālāk. Apmetāmies īsi pirms Allažmuižas. Tā bija ideāla vieta – drusku nost no ceļa, upes malā. Bija gan kur telti uzsliet, gan kur ūdeni pasmelt. Bija tikai kādi deviņi, kad jau ēdām vakariņas. Uz mazā prīmusa uzvārījām katrs sev roltonu dubultporciju, kā arī tēju. Bija gardi. Miegs arī nāca viegli, jo sen nebija gulēts. Naktī nedaudz sala, bet to jau zināju pirms gulēšanas. Mans guļammaiss ir ļoti ērts somā, jo ir mazs, bet guļot der uzvilkt kādu džemperi.

Otrajā rītā, protams, modinātājs vairākas reizes tika pārlikts, līdz beidzot ap septiņiem jau pakojām mantas. Vēl neko neēdām, jo bija paredzēts pirms brokastīm noiet līdz Mālpilij atlikušos 13km. Ātri vien nonācām galā. Tur, veikalā „Zemūdene”, nopirkām vēl četras rolton zupiņas, lai pietiek visam ceļam. Liels paldies arī pārdevējai, kas atļāva mums kādu pusstundiņu palādēt telefonu, kamēr ēdam. Bija drusku kritusies baterija, jo šorīt pa ceļam klausījāmies mūziku ritma uzturēšanai. Brokastīs mums bija putra ar tēju. Ieēdām arī somā atrasto kliņģeri. Tikko bijām paēduši un sākuši savu ceļu, kad sāka pamatīgi līt lietus. Par laimi, bijām tam gatavi. Uzvilkām lietus plēves un gājām tālāk. Lietus ar nelieliem pārtraukumiem mūs pavadīja visu ceļu līdz pat Nītaurei. Par laimi tieši tur nelija. Vietējā veikalā iegādājāmies brētliņas tomātu mērcē un stilīgajā, ar adidas zīmi rotātajā, autobusa pieturā pusdienojām. Kā lielisks fons pusdienām bija pāri ielai esošais ģimenes skandāls, kur sieva gribēja braukt uz Zaubi, bet vīrs negribēja. Beigās vīrs padevās, bet sieva tā arī nekur neaizbrauca. Paēduši un noskatījušies izrādi, devāmies tālāk. Bija jānoiet vēl šīs dienas pēdējie 20km līdz Skujenei. Un atkal lielu ceļa daļu mūs pavadīja lietus. It kā ar to vēl nepietiktu, mums sāka virsū skriet divi lieli vilku suņi, ilgi nācās no šiem atkauties, bija drusku stresiņš. Skujenē bijām diezgan pavēlu vakarā, un tur vienīgie sastaptie cilvēki bija trīs pirmsskolas vecuma meitenītes, kas mums teica „Labdien!”. Ilgi meklējām ideālo naktsmītni, jo virs galvas sāka vilkties lieli mākoņi. Izstaigājām kapus, bet nekā. Tad ciemata centrā uzgājām ēku ar uzrakstu „Pansija”, durvis bija vaļā, un mēs nolēmām ziedot nelielu daļu budžeta, lai nakti pavadītu zem jumta. Jau tā bijām slapji, gribējās drusku apžūt un pārnakšņot siltumā. Telts mums bija ļoti maziņa, plāna un lietus neizturīga. Iegāju iekšā, visur dega gaismas, bija tualete, virtuve, bet neviena paša cilvēka. Izbļaustījos, izmeklējos, bet nevienu tā arī nesastapu. Nolēmu izmantot izdevību un uzpildīju ūdens krājumus. Žēl, bet šī naktsmītne mums atkrita. Tad mums mežonīgi paveicās – mēs atradām estrādi. Bijām jau agrāk telti cēluši uz estrādes, tādēļ zinājām, ka tā ir laba vieta. Šoreiz gan tas bija vēl ideālāk – aiz estrādes iekļuvām tādā kā aizskatuves piebūvē, kur bija aizvējš, jumts virs galvas, kā arī elektrība. Vārdu sakot, komforts par brīvu. Vienīgi bija neliels stresiņš, ka tik kāds mūs neizdzen, bet tas tik padarīja to visu jautrāku. Aizskatuvē uzslējām telti, lai ir vēl siltāk, paēdām vakariņas un pilnībā uzlādējām abus telefonus. Telefoni vienmēr noder, jo tad paguruma brīžos var stimulēt sevi ar ritmisku mūziku.

Trešā diena sākās vēl vēlāk nekā otrā. Biju vispār nolicis modinātāju un tikai laimīgas nejaušības dēļ pamodos pus deviņos. Šī diena solījās būt interesantāka, jo nu beidzot mēs sākām iet pa ainavisko Piebalgu, kā arī izvēlējāmies mazākus ceļus. Arī debesis bija skaidras. Šoreiz brokastis paēdām tur pat uz vietas, jo līdz Vecpiebalgai bija 25km – puse veicamās dienas distances. Kā jau katru rītu, ēdām putru ar zapti un tēju. Izmantojām arī tuvumā esošās labierīcības un sākām otro pārgājiena pusi, jo atlikušas bija vairs tikai divas dienas un aptuveni 100km. Īsi pirms Vecpiebalgas tomēr piestājām mazā veikaliņa un nopirkām pa snikeram. Vecpiebalgā mums atkal uzsmaidīja lielā veiksme – tikko bijām nopirkuši pusdienu konservus, kad sākās lielais gāziens. Paspējām iemukt pie veikala esošajā teltī, kur arī paēdām. Līdz ko pēdējais kumoss bija norīts, arī lietus mitējās. Bija laiks doties tālāk. Tālāk mūsu ceļš veda uz Jaunpiebalgas pusi. Tas bija grūti, jo atkal nedaudz lija un bija jākāpj lielā kalnā. Par laimi ceļš bija svaigi asfaltēts, tas iešanu padarīja krietni vieglāku. Nogājuši kādus 4km, lietus mitējās un mums bija jānogriežas uz sīkāku celiņu. Bija neliels risks, ka šī ceļa vairs nav, bet par laimi tas tomēr bija. Vietām ļoti katastrofālā stāvoklī, bet vismaz bija. Pa šo ceļu iedami, bijām iegājuši Madonas rajonā, vēl kādi 5km un atkal bijām Cēsu rajonā. Tālu vairs nebija palicis līdz mūsu plānotajai apmetnes vietai. Nogriezāmies uz vēl šaubīgāka ceļa, bija liela iespēja, ka šis ceļš ir izzudis, jo tas veda kādus 7km caur lielu mežu, ko tā arī sauca „Lielmežs”. Bet, kā jau to varēja paredzēt, pateicoties kokmateriālu bagātībām, ceļš bija uzlabots, uzbērts plats un gluds. Iet bija patīkami, lai gan Jānis jau sāka pagurt, nācās mazināt tempu, bet bijām jau diezgan tuvu beigām, tā ka satraukumam nebija pamata. Vēl no vienām mājām meža vidū mums atkal virsū skrēja suņi, bet ar šiem mēs ātri atradām kopīgu valodu. Redzējām arī mazu stirniņu, kas, neskatoties uz mūsu skaļo mūziku, ilgi mūs nemanīja. Pasmēlām ūdeni vakariņām un iekārtojām naktsmītni. Šoreiz sagriezām egļu zarus, ko paklājām zem telts. Bija vērts – gan siltāks, gan mīkstāks.

Ceturtā diena sākās vēl par stundu vēlāk nekā trešā. Grūti ir nenolikt modinātāju. Bija jāsarauj. Ātri sakravājāmies un bez brokastīm devāmies tālāk. Pēc aptuveni 8km bija mūsu šī rīta brokastu vieta – Silmači. Pie ezera bija ierīkota ideāla atpūtas vieta, tur arī gandrīz pilnībā iztukšojām savus pārtikas krājumus, bija jau stipri karsts, un diena bija ideāla. Turpmāko mūsu ceļu varēja sadalīt ap 10km garos posmos starp ciemiem – Druviena, Tirza, Galgauska. Nolēmām Druvienā un Tirzā nedaudz piestāt, iedzert kādu aliņu vai ko tādu, bet Galgauskā nopirkt pusdienas, jo no turienes bija jāiet vēl kādi 15km līdz pašam galamērķim. Plāns ar aliņiem tika īstenots. Druvienā tos izdzērām visskaistākajā autobusa pieturā, kādā biju bijis, bet Tirzā ideālākajā vietā ciemata centrā – tādā kā māju pagalmā starp diviem veikaliem. Abās vietās arī varējām pavērot vietējo rosību un sadzīvi. Uz Galgausku jau ceļš gāja drusku gausāk, jo bija beigušies telefoni, tādēļ nevarēja klausīties mūziku. Tas ir liels mīnuss. Galgauskā mūs sagaidīja nepatīkams pārsteigums – vietējais veikals „Gusts” strādāja tikai līdz pieciem, bet bija jau gandrīz septiņi. Nācās mugursomā sameklēt vēl pašas beidzamās rupjmaizes šķēles un ievārījuma burku. Sanāca gardas zaptsmaizes. Jānis gan teica, ka no tām neesot nekādas jēgas, un, ka viņam tik un tā griboties ēst, bet man ar tām pilnīgi likās gana. Bija vairs atlikuši nieka 15km, līdz pārgājiena beigām, to apzinoties, ēdiens it nemaz nebija prātā. Šo atlikušo gabalu sadalījām uz pusēm, ar atpūtas pauzi pa vidu. Bija patīkams vakars un iet pa asfaltēto šoseju bija prieks. Kad piestājām autobusa pieturā atvilkt elpu, sastapām kādu vietējo iedzīvotāju, kas ar mums padalījās savos piedzīvojumos ar policiju. Viņš jau bija vairakkārt sodīts par iešanu tumsā bez atstarotāja, kā arī viņš nesaprata, kādēļ viņš nedrīkstētu pīpēt autobusa pieturās vai arī pie bibliotēkas. Tā, guvuši jaunu draugu, cēlāmies, lai nākamreiz sēstos tikai „Ceļmalās” pie galda. Ceļš jau bija pazīstams – šeit bija iets un skriets vairakkārt, taču, neskatoties uz to, Jānis sāka pagurt. Viņš teica, ka gribot ēst, un, ka pie visa ir vainīgas knapās pusdienas. Vēl šaubījāmies, vai paspēsim līdz desmitiem iegādāties alu, ar ko galamērķī veldzēt slāpes, bet šaubas bija veltas – vietējie veikali strādāja tikai līdz deviņiem, tādēļ nācās iztikt bez alus. Pulkstenis rādīja tieši desmit, kad iegājām mājās.

Bija paveikts līdz šim nerealizētais – no sliekšņa līdz slieksnim atnācu no mājām uz laukiem, kā arī četras dienas no vietas gājām 50km. 200km – tas ir lielākais attālums, kādu esmu veicis četru dienu laikā. Guvām lielisku pieredzi, ko noteikti izmantosim arī nākamajos pārgājienos, kas, bez šaubu ēnas, būs. Cerams, pat ātrāk nekā plānots.

Gustavs Straupmanis


Posted in Piedzīvojumu stāsti and tagged , , , , , .